Fizioloģiski ekvivalentās temperatūras ilgtermiņa izmaiņu novērtējums Latvijā

Abstract

Maģistra darbā tika analizētas vidējās fizioloģiski ekvivalentās temperatūras (turpmāk tekstā – FET) un to vērtību ietekmējošo meteoroloģisko elementu ilgtermiņa izmaiņas pēc 19 meteoroloģisko staciju datiem laika periodam no 1961.-2007. gadam. Aprēķinot vidējo FET indeksu tika ņemta vērā vidējā gaisa temperatūra, vidējais relatīvais gaisa mitrums un vidējais vēja ātrums, kas ir ļoti nozīmīgi cilvēka pašsajūtu ietekmējoši faktori. Tika konstatēts, ka laika periodā no 1961.-2007. gadam visā Latvijas teritorijā gan vidējā gaisa temperatūra, gan vidējā FET statistiski būtiski pieauga. Statistiski būtisku pieaugumu vidējā FET un vidējā gaisa temperatūra uzrādīja ziemas sezonā visā Latvijas teritorijā. Vidējam vēja ātrumam no 1961.-2007. gadam gan visā Latvijas teritorijā kopumā, gan arī rudens sezonā, izņemot Rīgas meteoroloģisko staciju, raksturīgs statistiski būtisks samazināšanās trends. Vidējais relatīvais gaisa mitrums lielākajā daļā Latvijas teritorijas kopumā statistiski būtiski neizmainījās. FET visbūtiskāk ir atkarīga no gaisa temperatūras, jo visciešākā sakarība tika novērota starp vidējo FET un vidējo gaisa temperatūru. Izvērtējot potenciālo FET un to ietekmējošo meteoroloģisko elementu ietekmi uz sirds un gremošanas trakta slimībām sirgstošajiem, jāsecina, ka rudenī un ziemā šiem cilvēkiem FET komfortablāka būtu Latvijas piekrastes teritorijā. Pavasarī un vasarā piekrastes teritorijā komfortablāk varētu justies sirds slimnieki, bet gremošanas trakta slimnieki labāk justos Latvijas kontinentālajā daļā. Maģistra darbs sastāv no 92 lapaspusēm un 3 nodaļām. Darbu papildina 110 attēli un 7 tabulas, kas iekļautas maģistra darba pamatdaļā un pielikumā. Atslēgas vārdi: fizioloģiski ekvivalentā temperatūra, gaisa temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, vēja ātrums, termālā spriedze, sirds un asinsvadu sistēmas slimnieki, gremošanas trakta slimnieki.

In master work were analyzed the average physiological equivalent temperature (hereinafter - PET) long term changes after the 19 meteorological stations during the period 1961-2007. In calculating the average index of PET was taken into account the average air temperature, average relative humidity and average wind speed, which is very important for human well-being impacts. It was found that in the period 1961-2007 average air temperature and the average PET of Latvia showed statistically significant increase. The average PET and the average air temperature in winter season showed statistically significant increase in the whole territory of Latvia. The average wind speed from 1961-2007 year and throughout the whole territory of Latvia, as well as the autumn season, with the exception of Riga weather station, characterized by a statistically significant decreasing trends. The average relative humidity in most part of Latvia's territory did not change significantly. It was estimated that the PET is the most dependent on air temperature, because the closest relationship were observed between the mean PET and the average air temperature. In assessing the potential PET and the impact of meteorological elements effect on the heart and digestive tract disease, it is concluded that autumn and winter these people would feel comfortable PET in Latvian coastal territory. Spring and summer, the coastal area can feel comfortable heart patients, but the digestive tract patients will have a better feel on the mainland. The Master work consists of 92 pages and 3 chapters. The work complements 110 pictures and 7 tables in the master's work included operative and annex. Keywords: physiological equivalent temperature, air temperature, relative humidity, wind speed, thermal stress, cardiovascular system diseases, digestive tract patients.