Britu Parlamenta mutiskā diskursa iezīmes

Abstract

Maģistra darbs “Britu parlamenta mutiskā diskursa iezīmes” pēta mutvārdu valodu Lielbritānijas parlamentā. Tēma ir izvēlēta, jo zinātniskajā literatūrā ir maz pētījumu par šī diskursa iezīmēm un vēsturisko attīstību. Analīze veikta sistēmiski funkcionālās valodniecības ietvaros. Balstoties uz profesora M.A.K Halideja (M.A.K. Halliday) teoriju par trīs konteksta mainīgajiem - saziņas lauks (field), dalībnieks (tenor) un izteiksme (mode). Darbā analizēta parlamenta debašu valodas izteiksme un tās leksiski-gramatiskās īpašības: reģistra rādītāji, leksikās iezīmes (latīņu valodas leksika), retoriskās iezīmes (metafora, salīdzinājums, ironija), nominalizācija, leksiskais blīvums, gramatiskā sarežģītība. Uzstādīta hipotēze, ka mūsdienu britu parlamenta debates raksturo paaugstināts leksiskais blīvums un samazināta gramatiskā sarežģītība. Lai apstiprinātu hipotēzi, analizēti teksti no internetā pieejamā Lielbritānijas parlamenta tekstu arhīva periodā no 17.gs. līdz mūsdienām. Konstatēts, ka kopš 17. gs. valodas izteiksme ir mainījusies attiecībā uz metaforas, salīdzinājuma, kā arī Latīņu valodas leksikas lietojumu – šīs iezīmes šodien ir sastopamas ievērojami retāk. Reģistra rādītāji, tādi kā pieklājības formulas, fiksētas frāzes un sintaktiskas struktūras, ir nemainīgi kopš 18. gs, līdz ar to šis reģistrs uzskatāms par slēgtu. Pieņemtā hipotēze ir apstiprināta, jo mūsdienu debašu leksiskais blīvums ir palielinājies, savukārt gramatiskā sarežģītība ir samazinājusies. Atslēgvārdi: parlamentārās debates, sistēmiski funkcionālā valodniecība, konteksta mainīgie, lauks, dalībnieks un izteiksme, reģistrs, leksiskais blīvums, gramatiskā sarežģītība.

Master paper “The Features of the British Parliamentary Spoken Discourse” investigates the language spoken at the British parliament. The theme has been chosen because little research can be found in scientific literature on the features of this discourse and its historical development. The analysis is carried out within the framework of systemic functional linguistics. In light of professor M.A.K. Halliday’s theory of three context variables - field, tenor and mode - the paper investigates the mode of parliamentary debate and its lexico-grammatical properties: indexical features, lexical features (Latin vocabulary), rhetorical features (metaphor, simile, irony), nominalization, lexical density, grammatical complexity. The hypothesis of the research proposes that the mode of the present day British parliamentary debate is characterized by increased lexical density and decreased grammatical complexity. For the validation of the hypothesis samples have been extracted from the online text archive British Parliamentary Archives to analyze the period from the 17th century till the present day. It has been established that since the 17th century the mode has changed in terms of the use of metaphor, simile, as well as Latin vocabulary – these features have considerably diminished. Indexical features such as politeness formulas, fixed phrases and syntactic patterns have remained the same since the 18th century, thus this register can be regarded as closed. The hypothesis has been confirmed because today’s parliamentary debate is characterized by increased lexical density and decreased grammatical complexity. Key words: parliamentary debate, systemic functional linguistics, context variables, field, tenor and mode, register, lexical density, grammatical complexity.