Salīdzinošā ironijas analīze no kultūras aspekta seriālos „Mana ģimene” un „Doktors Hauss”
Автор
Barbakadze, Jūlija
Co-author
Latvijas Universitāte. Moderno valodu fakultāte
Advisor
Novikova, Irina
Дата
2010Metadata
Показать полную информациюАннотации
Televīzija ir viens no visizplatītākajiem masu mēdiju veidiem, kā cilvēki iepazīst atšķirīgas kultūras, ieskaitot savējo. Televīzijas žanru daudzveidība piedāvā skatītājiem iespēju izprast kultūru atšķirības no dažādām perspektīvām, bet vispievilcīgākais un tajā pašā laikā riskants žanrs ir komēdija. Attiecīgās kategorijas nenoliedzama vērtība ir tās spēja izraisīt smieklus, bet fakts, ka tās galvenais līdzeklis ir tik kulturāli specifiska parādība kā humors, jau iepriekš nosaka izgāšanās iespējamību skatītāju kultūras uzskatu nesaderības gadījumā.
Attiecīgā pētījuma mērķis bija veikt sarežģītāka humora veida – ironijas – salīdzinošo analīzi divu televīzijas komēdiju kontekstā: britu situāciju komēdijas „Mana ģimene” un amerikāņu komēdijas ar drāmas elementiem „Doktors Hauss,” lai pieradītu hipotēzi ka tājās izmantotie ironiski izteikumi neprasa specifiskās kultūras zināšanas.
Atslēgas vārdi: žanrs, kulturālais konteksts, ironija, sarkasms Among the most popular media via which people learn about cultures, including their own, is television. A great variety of television genres provide the audience with an opportunity to gain an insight about cultural issues from different perspectives, but the most appealing and, at the same time, rather adventurous genre is the comedy. The incontestable merit of this generic category consists in its power to provoke laugh, but the fact that its main tool is such culture-specific phenomenon as humour, presupposes the risk of failure in case of its incompatibility with the cultural views of the audience.
The goal of the particular research was to perform the comparative analysis of a more complex form of humour – irony, in the context of two television comedies - British situational comedy “My Family” and American comedy-drama “House M.D.,” in order to prove the hypothesis that the ironic utterances used in them do not require any specific cultural knowledge.
Key words: genre, cultural context, irony, sarcasm