Jūra kā tēls Džozefa Konrāda darbos

Abstract

Diplomdarba mērķis ir jūras analīze un interpretācija Džozefa Konrāda darbos. Darbā tiks analizēta teorija par modernismu, īso stāstu, un Konrāda stāstījumu. Tad, četros jūras stāstos, divos romānos, un eseju krājumā tiks atklātas nozīmes un īpatnības Konrāda jūras raksturojumos.

Konrāda darbi ir bagāti ar daudziem un dažādiem jūras tēliem. Pirmkārt, jūra ir galvenais elements Konrāda darbos, kas nav tikai vides elements. Drīzāk tā ir jāuzskata kā viena no darbojošām personām, kas būtu jāaplūko kopā ar citiem Konrāda personāžiem. Galvenokārt Konrāds mitoloģizē jūru, antropomorfizējot to, t.i. piedēvējot tai īpašības raksturīgas mitoloģiskām būtnēm. Tik tiešām, viņš attēlo jūru kā „mitoloģisku radījumu”, kuram reizēm pat piemīt tāda pašas īpašības kā Dievam, citiem vārdiem, viņš dievišķo jūru. Tomēr visbiežāk darbos tiek uzsvērta jūras visļaunākā puse.

The goal of the research paper is an analysis and interpretation of the sea in Joseph Conrad’s sea fictions. The current paper will be based on the theories of modernism, short fiction, and Conradian narrative. Then, it will reveal the peculiarities and meanings of Conrad’s representations of the sea in his four short stories, two novels, and in a compilation of essays.

Conrad’s fictional works abound in numerous and varied images of the sea. First, sea is the main element in Conrad’s sea fictions, and it is not just an element of the setting; it is rather a character to be treated alongside Conrad’s human characters. Most importantly, Conrad mythologizes the sea by anthropomorphising it and by attributing to it qualities characteristic to mythological creatures. Indeed, he portrays the sea as a ‘mythological creature’ that at times even possesses the same characteristics as God, that is, he deifies the sea. However, generally, the stress is put on the sea’s most evil side.