Berlīnes dialekta īpatnības no starpkultūru lingvistikas pozīcijām

Abstract

Šā darba mērķis ir izskatīt vācu valodas Berlīnes dialektu no starpkultūru lingvistikas viedokļa, aprakstīt Berlīnes dialekta īpašības un to rašanās apstākļus, kā arī Berlīnes dialekta aizguvumu autoru vārdnīcas izveidi uz agrāk izdoto dažādu autoru darbu pamata. Pirmajā nodaļā autors izskata Berlīnes dialektu kā sociālu parādību un starpkultūru lingvistikas pamattēzes. Tālāk, otrajā nodaļā, autors apraksta slāvu, ziemeļvācu, dienvidvācu un jūdu valodu ietekmi uz Berlīnes dialektu. Berlīnes dialekta fonētiskās un gramatiskās īpašības tiek aprakstītas trešajā nodaļā. Ceturtā nodaļa ir Berlīnes dialekta svešvalodu aizguvumu vārdnīca. Īpašu uzmanību autors pievērš aizguvumiem no franču, poļu un jūdu valodas.Uz šī pētījuma pamata autors secina, ka Berlīnes dialekta fonētiskās, gramatiskās un leksiskās īpašības ir veidojušās, mijiedarbojoties Berlīnes kultūrai un valodai ar dažādām citām kultūrām.

This thesis aims to examine a Berlin dialect from the point of view of intercultural linguistics. It covers such areas as describing the dialect’s features and its origin together with creating a dictionary of loan words of Berlin dialect based on previous work in this area. The first chapter examines the Berlin dialect as a social phenomenon, also giving attention to the main aspects of intercultural linguistics.In the second chapter the author covers influence of Slavic, Lower German, Upper German and Yiddish languages on the formation on the Berlin dialect.The third chapter provides description of phonetic and grammatical features of the dialect.The fourth chapter provides a dictionary of loan words of Berlin dialect. The author gives a special attention to word adoptions from French, Polish and Yiddish. This work concludes that phonetic, grammatical and lexical features of Berlin dialect are a result of intercultural interaction with Berlin’s culture and language.