Pieaugušo studentu attieksmju un progresa analīze daiļliteratūras un dokumentālā diskursa izmantošanā vispārīgās angļu valodas kursā

Abstract

Darba autores profesionālā pieredze liecina, ka studenti, kas apgūst angļu valodu kā svešvalodu, uzskata lasīšanu par lietderīgu valodas prasmju attīstīšanā. Lasīšanas svarīguma apzināšanās motivēja darba autori veikt pētījumu šajā jomā, lai izprastu aspektus, kas motivē studentus tik lielā mērā pievērsties lasīšanai svešvalodā. Tādējādi maģistra darba mērķis ir veikt studentu attieksmes izpēti daiļliteratūras un dokumentālā diskursa kontekstā, kā arī noteikt, ko viņi atrod par lietderīgu abos funkcionālajos stilos. Pētījumā autore izmantoja teorētiskas un praktiskas metodes, kas ietver teorijas apkopojumu lasīšanas pasniegšanas jomā, mācību vides novērojumu, kvalitatīvas sarunas ar studentiem un personisko refleksiju par nodarbībām. Veikto pētījumu rezultātā autore ir nonākusi pie šādiem secinājumiem. Pirmkārt, studenti, kuri apgūst angļu valodu kā svešvalodu, uzskata lasīšanu par nozīmīgu, jo tā sniedz emocionālo gandarījumu, stimulē ideju ģenerēšanu, ļauj studentiem personificēt sevi ar daiļliteratūras varoņiem un veicina diskusiju norisi klasē. Otrkārt, kaut gan studenti uzskata, ka valodas prasmju attīstībai abi diskursa veidi ir vienādi svarīgi, tomēr daiļliteratūras lasīšanai piemīt lielāks motivācijas spēks. Šo pretrunīgumu autore izskaidro ar to, ka daiļliteratūrai ir daudz stiprāka emocionālā iedarbība nekā publicistikai.

The author’s teaching experience shows that EFL learners find reading in English truly beneficial in terms of developing their language proficiency, which has compelled the author to conduct the research in the field of reading. She has been interested to uncover the aspects of the activity in question that make EFL learners wholly dependent on it. Hence, the aim of the master paper is to explore the students’ attitudes to and gains from reading fiction and non-fiction discourse. To conduct the research, the author employs both theoretical and practical methods, viz. the study of general academic background in the field of teaching reading, the instructor’s observations of the learning environments, quality conversations with her students and the teacher’s self-reflection upon the given lessons. The author of the present thesis has come to the following conclusions. First, EFL learners find reading advantageous, since it provides pleasure and entertainment, generates thought-provoking ideas, offers opportunities for personalisation with fictional experience and promotes in-class communication. Second, though the author’s students claim that fiction and non-fiction are equally beneficial in terms of developing language proficiency, they exhibit apparent preference for prose literature over journalistic discourse. The author ventures to explain this discrepancy by referring to the fact that fiction, unlike non-fiction, appeals to the reader’s emotions.