„Viltus” leksiski semantiskais lauks Aristofana un Plauta komēdijās

Abstract

Maģistra darba „”Viltus” leksiski semantiskais lauks Aristofana un Plauta komēdijās” veiktajā pētījumā tiek izveidoti un salīdzināti „viltus” leksiski semantiskie lauki, atklājot kopīgo un atšķirīgo abu komēdiju autoru leksikas lietojumā. Viltus ir nozīmīgs elements gan vecatiskajā, gan no jaunatiskās komēdijas tapušajā Plauta komēdijā, tādēļ komēdiju tekstos iespējams rast daudzveidīgu leksikas izmantojumu viltus koncepta paušanai, kuru iespējams salīdzinoši novērtēt. Plauta un Aristofana komēdijās viltus koncepta izteikšanai iespējams rast plašu gan tiešas, gan atvasinātas un pārnestas leksikas lietojumu. Pētījums sniedz ieskatu „viltus” leksikas izmantojumā 5 Aristofana un 5 Plauta komēdijās. Pētījuma rezultāti liecina, ka abu autoru lietojumā vairāk izceļas atvasināta un pārnesta leksika.

Atslēgvārdi: viltus, komēdija, Plauts, Aristofans, leksiski semantiskais lauks

In the study performed within the framework of the master’s thesis „The Lexico-semantic Field of “Guile” in Comedies of Aristophanes and Plautus”, lexico-semantic fields of guile are made and compared, revealing the common and the distinctive features in use of vocabulary by both playwrights. Since guile is a significant component in both, the Old Comedy and the Plautine, which developed from New Comedy, there is a potential to find diverse use of vocabulary that expresses the concept of guile or beguiling, thus providing means for comparative evaluation. The study provides an extensive insight in the use of “guile” vocabulary from five comedies by Aristophanes, and five by Plautus. The study results show that both authors use more derived and figurative vocabulary.

Keywords: guile, comedy, Plautus, Aristophanes, lexico-semantic field