Vermikomposta mikrobioloģiskā kvalitāte, ietekme uz augsnes mikroorganismu populācijām un pretsēņu aktivitāte

Abstract

Viens no darba mērķiem bija noteikt vienpadsmit vermikomposta paraugu un viena vermikomposta ekstrakta mikrobioloģisko kvalitāti, izdalot mikroorganismus no vermikomposta paraugiem un identificējot līdz sugas vai ģints līmenim. Galvenā metode ir decimālatšķaidījumu metode un uzsēšana uz dažādām barotnēm. Viens no uzdevumiem bija konstatēt Escherichia coli, enterokoku un Salmonella spp. klātbūtni vermikompostā un noteikt, vai to daudzums atbilst LR MK 2006. g. 27. jūnija noteikumu Nr. 530 prasībām. Vermikomposta paraugi atbilst šīm prasībām, izņemot vermikompostu, kas iegūts deviņus mēnešus kompostējot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas. Tomēr tika konstatētas citi potenciāli patogēni mikroorganismi. Cits darba mērķis bija noskaidrot vermikomposta ietekmi uz augsnes mikroorganismu populācijām, analizējot augsnes paraugus no bioloģisko cietes kartupeļu lauka izmēģinājumiem Latvijā un Igaunijā, un salīdzināt ar citiem mēslošanas līdzekļiem, ka arī noteikt vermikomposta ietekmi uz rudzu rizosfēras mikroorganismu populācijām. Noskaidrots, ka organiskā mēslojuma devas būtiski nemaina augsnes mikroorganismu kvantitatīvos rādītājus, bet guano un vermikomposts paaugstina patogēno sēņu daudzumu. Rudzu izmēģinājumā laboratorijas apstākļos ir konstatēta ietekme uz rizosfēras baktērijam un aktinobaktērijam. Konstatēts, ka vermikomposta ūdens ekstraktiem piemīt neliela pretsēņu iedarbība, kas ir atkarīga no pH un aromātisko struktūru daudzuma.

One of the aims of the work was to determine microbiological quality of eleven vermicompost samples and one vermicompost extract produced by several manufacturers from various substrates. The main method was the isolation of microorganisms from the samples with decimal dilution method, inoculation on various media and identification. One of the objectives was to detect Escherichia coli, enterococci and Salmonella spp. presence in vermicompost and determine if it complies with the requirements of Cabinet of Ministers of Latvia Regulations No. 530 adopted 27 June 2006. Vermicompost samples confirm with these requirements, except vermicompost produced during nine months composting of sewage sludge. However other potential pathogens were found. Another aim of the work was to determine the effects of vermicompost on soil microbial populations by analyzing soil samples from organic starch potato field studies in Latvia and Estonia, and comparing with other fertilizers, as well as to determine the effect of vermicompost on rye rhizosphere microbial populations in controlled conditions. It was found that organic fertilizer amendment does not significantly alter soil microbial quantitative indicators, but guano and vermicompost increase the amount of pathogenic fungi. In the rye experiment has been found impact on bacteria and actinobacteria. It was found that vermicompost water extracts have some antifungal activity, which depends on the pH and the aromatic structure of fulvic acids.