Savvaļai līdzīgos apstākļos dzīvojošu lielo zālēdāju ganīšanās intensitātes sezonālas izmaiņas un ietekme uz zālāja struktūru Ķemeru Nacionālajā parkā

Abstract

Zālāja biotopa atjaunošanas pasākumi Dunduru pļavās Ķemeru nacionālajā parkā ietver dabisko noganīšanu, izmantojot dzīvei savvaļai līdzīgos apstākļos pielāgojušos lielos zālēdājus – Poļu zirgus un Heka liellopus. Pētījuma vietā pēc biežāk sastopamām, raksturīgām augu sugām izdalīti septiņi zālāja tipi. Veicot tiešos novērojumus, noskaidrotas lielo zālēdāju biežākās uzturēšanās un barošanās vietas, noteikta ganīšanās intensitāte. Zālāja struktūra un tās sezonālas izmaiņas noskaidrotas, nosakot zelmeņa augstumu ar kārts metodi. Lielo zālēdāju barošanās vietas teritoriju nenoklāj vienmērīgi vai pēc nejaušības principa, ganīšanās intensitāte dažādos zālāju tipos ir atšķirīga un sezonas laikā mainās. Vasaras sākumā dzīvnieki uzturas un barojas kompaktās grupās, vasaras beigās un rudenī pieaug dzīvnieku izkliede teritorijā. Liellopi un zirgi biežākās barošanās vietas izvēlas atstatu vienai sugai no otras. Lielāko noganīšanas slodzi sezonas laikā lielie zālēdāji rada uz zemu ložņājošu augu sabiedrību, kas, iespējams, veidojusies intensīvas ganīšanās rezultātā. Rudenī ievērojami pieaug noganīšanas slodze zālājiem, kas teritorijā aizņem nelielu platību. Veģetācijas augstums vasaras sākumā, beigās un rudenī, kā arī katrā periodā dažādās vietās teritorijā būtiski atšķiras. Sezonas laikā konstatēts būtisks veģetācijas augstuma samazinājums noganīšanas un nobradāšanas rezultātā. Atslēgas vārdi: lielie zālēdāji, zālāji, dabiskā noganīšana, ganīšanās intensitāte, zelmeņa augstums.

Seasonal differences in grazing intensity of large semi-feral herbivores and their impact on grassland structure in Kemeri National park. Grassland management in Dunduru meadows, Kemeri National park includes natural grazing, using large semi-feral herbivores – Konik horses and Heck cattle. Seven grassland types were distinguished within study area based on common plant species. The direct visual observations were carried out to determine location, most preferred feeding sites and grazing intensity of large herbivores. The grassland structure and its seasonal changes were determined by assessing sward height with sward-stick method. Grazing sites of large herbivores are not located evenly or randomly it the territory, grazing intensity in grassland types is different and varies seasonally. In the beginning of summer herbivores stay and forage in compact groups whereas in the end of summer and autumn the dispersal of animals increases. The most preferred feeding sites of horses and cattle are located in different places in territory. The highest grazing intensity during the season was observed in low sward plant community, which may have formed as a result of intensive grazing. Grazing intensity in small plant communities considerably increases in autumn. Vegetation height within periods and various locations in territory differs significantly. Significant sward height decrease caused by grazing and trampling was detected during the season. Key words: large herbivores, grassland, natural grazing, grazing intensity, sward height.