Estētisms Erika Ādamsona daiļradē

Abstract

Maģistra darba "Estētisms Erika Ādamsona daiļradē" centrā ir galveno estētisma principu raksturojums un estētisma ietekmes uz Erika Ādamsona dzeju un prozu analīze. Erika Ādamsona prozas cilvēks ir estēts, kurš apkārtējā vidē novērtē skaisto, dzīvi uztver kā intensīvu procesu, kā arī cenšas harmonizēt savu personību un saglabāt ideālus. Erika Ādamsona dzejā liriskajam "es" raksturīga viegluma pilna attieksme pret pasauli, uztverot dzīvi kā baudas un prieka avotu. Gan prozā, gan dzejā pasaules uztverē liela nozīme piešķirta vizualitātei; dominē vides estetizācija. Laiktelpas izveidē būtisks ir telpas un laika paplašinājums, izmantojot detaļas no dažādām kultūrtelpām. Liela uzmanība Erika Ādamsona daiļradē pievērsta valodai, vārdu izvēlei, kas līdztekus tēliem un notikumiem veido teksta oriģinalitāti.

In the focus of the research "The Aestheticism in the Creative Work of Eriks Ādamsons" is the characterization of the main principles of the aestheticism and the analysis of the aestheticism's impact on the prose and poetry of Eriks Ādamsons. The human character of the prose is an aesthete, who estimates the beautiful, tries to harmonize his personality and to preserve the ideals; the lyrical "I" perceices the life as a source of pleasure. Both in prose and poetry has been attached importance to the visual aspect; the setting can be described as aesthetic. The expansion of time and space using details from different cultures also is typical for the prose and poetry of Eriks Ādamsons, in common with the work of language, choosing words that form the originality of the text.