Pašatklāsme caur traģēdiju „Nāve Venēcijā”

Abstract

Laikā, kad tika publicēta novele Nāve Venēcijā (1912), urbanizācija izraisīja modernās pasaules kultūrā problēmas, kuras bija nopietns izaicinājums tās pastāvēšanai. Šajā sakarībā jautājums par cilvēka esamības jēgu, kurš tika nodarbinājis cilvēci jau gadu tūkstošiem ilgi, no jauna kļuva aktuāls un tika apskatīts no jaunas perspektīvas. Materiālās un kulturālās eksistences jēga vairāk kā jebkad radīja interesi katrā atsevišķā cilvēkā, kaut arī zinātnieku sasniegumi jau sniedza zināmu ieskatu cilvēka evolūcijas vēsturē. Šī darba mērķis ir sniegt dziļāku ieskatu par Tomasa Manna noveles galvenā varoņa Ašenbaha ceļojumu viņa iekšējā pasaulē. Sakarā ar to no dažādiem viedokļiem tiek aplūkots sevis meklēšanas jeb pašatklāsmes process, un šī tēma ir populāra līdz pat šodienai. Pētījumā sevišķi tiek pievērsta uzmanība tādiem aspektiem kā „ceļojuma-metaforas” nozīmei vai arī sevišķajai lomai, kāda bija pilsētai Venēcijai galvenā varoņa pašapceres procesā. Viens no svarīgākajiem mērķiem darbā ir atklāt autora personīgo pārdzīvojumu saistību ar noveles literārā varoņa garīgās pasaules izmaiņām un dedzīgo sevis atklāšanas vēlmi. Svarīgi ir pieminēt faktu, ka šogad aprit 100 gadi, kopš ir laista klajā novele Nāve Venēcijā. Kaut arī ir pagājuši simts gadi pēc tās publicēšanas, cilvēciskās esamības noslēpums nav ticis atrisināts. Lai arī šajā darbā tika atklāts, ka cilvēks atrodas pastāvīgā sevis meklēšanas procesā, nebeidzamais jautājums par esamības jēgu paliek aktuāls. Cilvēka personības attīstība ir nebeidzams process. Cilvēks nekad nevar tikt uzskatīts par pilnīgi pabeigtu un perfektu mākslas darbu. Viņš vienmēr atradīs sevī ceļus un mērķus jaunai attīstībai.

At the moment of publishing the short story The Death in Venice in 1912, the modern world was facing challenges of the new urban culture. The old question about the purpose of human existence, that had been troubleing the mankind already for centuries, was viewed from a new perspective. Even though the scientific achievements so far had offered a new view of the evolution of a human being, on the individual level the question of physical and cultural existence was plaguing a man more than ever before. The aim of the following paper is to offer a closer look at the journey of the protagonist named Aschenbach, which appear in the shortstory The Death in Venice by the German author Thomas Mann. The process of self-discovery, the theme that has been popular until the present day, will be looked at from different points of view. The observation will particularly be focused on the surrounding aspects like the importance of the road metapher or the essential role of Venice in the process of introspection. One of the key challenges is to discover the influence of the autobiographical features in the demanding self-discovery transformation. It is interesting to note that The Death in Venice celebrates this year its 100th anniversary. Even a century after the shortstory, the riddle of the human being is still left unsolved. Although it can be shown in my study that there is a clear process of self-discovery, the protagonist Aschenbach approaching his inner essence, the eternal question remains. The self-development of human being is a never-ending process. A man can never be seen as a completely finished masterpiece. There will always have to be room for further development.