Uiguru problemātika mūsdienu Ķīnā: Austrumturkestānas Neatkarības kustība

Abstract

Mūsdienās, sakarā ar demonstrācijām un vardarbīgiem incidentiem Ķīnas Tautas Republikā (turpmāk ĶTR), Austrumturkestānas Neatkarības kustība Sjiņdzjanas Uiguru Autonomajā Reģionā (turpmāk SUAR) ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām ĶTR. Aizsākusies vēl Cjin dinastijas laikā un ieguvusi īslaicīgus panākumus 20.gs. pirmajā pusē, Austrumturkestānas Neatkarības kustība un uiguru jautājums ir ieguvuši plašu rezonansi pasaulē un Ķīnā tikai pēdējos 20 gados, pēc 1990.gadā notikušajiem nemieriem Bažeņ pilsētā, kad šim jautājumam tika pievērsta pastiprināta starptautiskā un Ķīnas valdības uzmanība. Patlaban nemieri Sjiņdzjanā turpinās, un uiguru problemātika šobrīd ir viens no svarīgākajiem Ķīnas iekšzemes jautājumiem. Uiguri, kas ir viena no lielākajām mazākumtautībām Ķīnā, nekad nav identificējuši sevi ar ķīniešiem, bet tieši otrādi – gan reliģiski, gan etniski, gan arī kulturāli viņi ir piederīgi Centrālāzijas tautām, to tradīcijām un dzīvesveidam. Neskatoties uz piešķirto autonomiju un reģiona straujo attīstību pēdējo gadu desmitu laikā, uiguri ir neapmierināti ar autonomijas īstenošanu, savu stāvokli, viņuprāt ierobežotajām tiesībām un ĶTR politiku SUAR, tāpēc turpina savu cīņu par neatkarīgu Austrumturkestānas valsti, metot nopietnu izaicinājumu ĶTR valdībai. Darbs sastāv no trīs daļām, kurās aprakstīti Autrumturkestānas Neatkarības kustības veidošanās apstākļi un faktori, kas to ietekmēja, kā arī sniegts vietvārda „Austrumturkestāna” skaidrojums, uiguru apdzīvotā reģiona vispārējs apraksts un analizēta uiguru etniskā un reliģiskā identitāte un tās izmaiņas. Maģistra darbā pa posmiem ir aprakstīta Austrumturkestānas Neatkarības kustības attīstība līdz 20. gs. beigām, kā arī Austrumturkestānas Neatkarības kustība un to ietekmējošie faktori 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā, sīkāk pievēršoties uiguru neapmierinātības iemeslu analīzei, kustības nākotnes perspektīvām un ĶTR kā arī starptautiskās nostājas izpētei attiecībā uz uiguriem un neatkarības kustības aktivitātēm. Maģistra darbs tika izstrādāts pamatā izmantojot gadījuma izpētes metodi (case study). Tās ietvaros tika izmantota literatūrzinātniskās un vēsturiskās izziņas pieeja, lai analizētu iegūto informāciju vēsturiskajā un sociālajā kontekstā. Darba garums ir 87.lpp.

Currently, because of demonstrations and violent incidents in Peoples Republic of China (PRC), East Turkestan Independence Movement in Xinjiang Uighur Autonomous Region (XUAR) has become one of the most important topics in PRC. Started already during the Qing dynasty and achieved short-term success in the first half of the 20th century, East Turkestan Independence Movement and the Uighur issue gained large-scale resonance in the world and PRC only in the last 20 years, after Baren uprising in 1990, when this issue received intensified international and China’s government attention. Uprisings in Xinjiang continues till now and the Uighur question has turned into one of the most serious internal problems of the PRC. Uighurs are one of the biggest minorities in China. They had never identified themselves as Chinese. On the contrary, religiously, ethnically and culturally they had always felt closer to Central Asia and its people. Despite rapid development and increase of Xinjiang’s overall prosperity during last decades, Uighurs are dissatisfied with implementation of autonomy, their position in Xinjiang, China’s minority policy and, in their opinion, violation of Uighur religious, cultural and human rights. Inspired by these reasons Uighurs continue their struggle towards independent East Turkestan Republic, bringing a big challenge to China’s government. The master’s thesis is divided in three parts, which describes the circumstances of formation of the East Turkestan Independence Movement. It gives general charachsteristics of the toponym „East Turkestan”, Xinjiang as Uighur inhabitet region and analyses Uighur ethnic and religious identity and it’s transformations. It also explores most important East Turkestan Independence Movement stages of development till the end of the 20th century, the actions of movement in the end of the 20th and beginning of the 21st centuries, considering the reasons of Uighur discontent, movement’s future perspectives and evaluates Chinas and, most important, international reaction towards Uighur issue, their demands and activities of East Turkestan Independence Movement. The master’s thesis was elaborated using case study method. The obtained information was analyzed within both historical and social contexts. Master’s thesis consists of 87 pages.