Laulību tēmas atspoguļojums romantisma laikmeta vācu romānos: Jozefs fon Eihendorfs "Nojausma un īstenība" un Ludvigs Āhims fon Arnims "Spožums un posts, vaina un grēku nožēla grāfienes Doloresas dzīvē"
Author
Muižniece, Elīna
Co-author
Latvijas Universitāte. Moderno valodu fakultāte
Advisor
Pavidis, Silvija
Date
2007Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba "Laulību tēmas atspoguļojums romantisma laikmeta vācu romānos: Josefa Eihendorfa "Nojausma un īstenība" un Ludviga Āhima von Arnima "Spožums un posts, vaina un grēku nožēla grāfienes Doloresas dzīve” mērķis ir izzināt laulību temata īpatnības abos minētajos romānos.
No mērķa izrietošie uzdevumi ir:
1. atrast romānos mīlestības attiecību un laulību piemērus;
2. paradīt tos attīstības procesā;
3. ar citātu un dažādu literatūrteorētisko rakstu palīdzību atklāt iemeslus, kas nosaka dažādo attīstības procesu gaitu;
4. salīdzināt līdzīgas attiecības;
5. skaidrot raksturīgās tendences;
6. kā arī visbeidzot izdarīt secinājumus.
Veidojot bakalaura darbu, izmantotas sekojošas metodes:
° datu bankas izveidošana: citātu meklēšana tekstos, atbilstošo literatūrteorētisko rakstu (pētījumu un sacerējumu) piesaiste;
° savākto materiālu klasifikācija pēc temata;
° materiālu analīze.
Darbs sastāv no 7 galvenajām nodaļām:
° pirmajā un otrajā nodaļā tiek īsumā aprakstīti svarīgākie abu autoru dzīves dati, kā arī iekļauti abu romānu satura atstāsti.
° trešā nodaļa atspoguļo romantisma pazīmes un stila līdzekļus abos romānos. Tādējādi tiek pierādīts, ka romāni ir rakstīti romantisma laikmetā.
° ceturtajā nodaļā tiek atspoguļoti attiecību piemēri, kuros mīlestība pārvēršas par naidu.
° piektā nodaļa atspoguļo nelaimīgas mīlestības piemērus.
° savukārt septītā- vienīgo laimīgo attiecību piemēru. Septītā nodaļa tika veidota kā kopskats uz laulību un attiecību temata īpatnībām. Šeit tiek meklētas kopsakarības un skaidrojumi.
Darba rezultātā nonācu pie dažādiem secinājumiem:
° abos romantisma laikmeta romānos sievietes tiek parādītas kā galvenie attiecību problēmu cēloņi, tādējādi saņemot visdažādākos soda veidus. Autori likuši lietā visu savu izdomu: sievietes tiek sodītas ar sabiedrības nosodījumu, neizdevušos laulības dzīvi un pat ar nāvi;
° vīrieši, kuru rīcība arīdzan pielīdzināma sieviešu grēka darbiem, vienmēr veiksmīgi atrod izeju no dažādām problēmsituācijām;
° lielākā daļa sieviešu tiek atzītas kā laulībai nepiemērotas;
° tā kā mīlestības afēras un dažādas intrigas ir uzskatāmas par vienu no romantisma laikmeta cilvēku vaļaspriekiem, vairums attiecību pakļautas neveiksmēm un likstām, ar ko izskaidrojams samērā nelielais laulību skaits. Die vorliegende Bakkalaureusarbeit gibt einen Einblick in die Eigenart der Ehe- und Beziehungsthematik der romantischen Literatur am Beispiel zweier Romane - Joseff von Eichendorffs „Ahnung und Gegenwart“ und Achim von Arnims „Gräfin Dolores“.
In der Romantikepoche entstanden zahlreiche literarische Werke, die unter anderem auch neue gesellschaftliche Tendenzen betrachten, wie, zum Beispiel, Emanzipation der Frauen und Judenhass. Das Thema der Emanzipation findet sich auch in den beiden vorliegenden Romanen. Starke Frauen werden gezeigt, die sich nicht mehr mit der Rolle der Hausfrau und Mutter zufrieden geben. Romana in „Ahnung und Gegenwart“ wird, zum Beispiel, als eine selbstbewusste VerfŅhrerin dargestellt, Ilse in „Gräfin Dolores“ – als eine starke allein stehende Frau, die deswegen aus damaliger Sicht als HalbverrŅckte gilt.
In den beiden Romanen wurden insgesamt siebzehn Beispiele fŅr Liebesgeschichten gefunden, von denen nur sieben zur Ehe fŅhren. Die meisten Beziehungen, wie festgestellt wurde, enden mit einer Trennung, wobei oftmals die Frauen als die Schuldigen gesehen werden. Sie werden auch ohne Gnade bestraft: mit gesellschaftlicher Verachtung, ihrem schlechten Gewissen, dem Verlust ihrer Ehre und sogar mit dem Tod. Die männlichen Gestalten, wie der Marchese D. oder der Oberst, die sich auch schuldig gemacht haben und als BetrŅger anzusehen sind, finden einen ehrenhaften Ausweg aus den schwierigen Situationen.
Die gefundenen Beispiele der Liebesgeschichten zeugen von dem leidenschaftlichen Leben der damaligen Zeit, wo sich Liebe als ein Muss erweist. Als eine Art Mittgift entstanden dadurch Leidenschaften, Leiden, TragĻdien, Affären, Intrigen und Konflikte, und natŅrlich auch einige schĻne Momente – also ganz Ņberzeitliche Erscheinungen.