Abreniešu identitāte atmiņu stāstos

Abstract

Izmantojot gan biogrāfiskās intervijas ar abreniešiem, gan muzejos un arhīvos iegūtos materiālus, bakalaura darba "Abreniešu identiāte atmiņu stāstos" mērķis ir caur atmiņu stāstiem pētīt abreniešu identitāti, tās trīs komponentus: vietu, valodu un savstarpējās attiecības. Šim nolūkam, pirmkārt, sniegts Abrenes vēsturiskais, sociālais un kultūras konteksts, plašāk aplūkojot tos aspektus, kas ir būtiski tieši identitātes izpētē. Otrkārt, analizētas abreniešu personiskās atmiņas par Abrenes kultūrainavu, valodas lietojumu un starpetniskajām attiecībām. Pētījumā secināts, ka Abrenes vēsturiskā un arī ģeogrāfiskā atrašanās te Latvijas, te Krievijas pusē ir viens no galvenajiem identitātes izjūtas veidošanās elementiem. Tas kļūst arī par vienu no iemesliem, kādēļ Abrene atmiņu stāstos tiek idealizēta vai gluži pretēji — dēmonizēta.

Using the biographical interviews with inhabitants of Abrene and materials from different museums and archives, the aim of the bachelor work "The Identity of Abrene Inhabitans in their Memory stories" is to research identity of Abrene inhabitants through their memory stories, focusing on three components: place, language and relationships. For this purpose, firstly, there is given a historical, social and cultural context of Abrene, in broader sense examining those aspects, which are essential for the identity research. Secondly, there are analyzed personal narratives about Abrene’s landscape, use of language, and ethnical relationships. In this research the author cames to conclusion that historical and geographical location of Abrene both in the territory of Latvia and Russian Federation is one of the main elements in the formation of a sense of identity. It also becomes one of the reasons, why Abrene in memory stories is idealized, or on the contrary — demonized.