Apakšģints Sumeriomys stepes strupastu diverģence pēc eksperimentālās hibridizācijas rezultātiem

Abstract

Darba mērķis bija noskaidrot stepes strupastu apakšģints sugu un pasugu diverģenci un visaktīvāk darbojošos izolācijas mehānismus. Pētījumos izmantotas standartizētas metodes – eksperimentālā hibridizācija, veidojot starpsugu, starp pasugu, hibrīdu un atgriezeniskās krustošanas pārus, novērojot to pārošanās potenciālu un vairošanās sekmes, un atklātā lauka metode izpētes uzvedības pētījumos. Rezultāti rāda, ka starp stepes strupastu apakšģints sugām pastāv prekopulatīvās un postkopulatīvās izolācijas mehānismi, tomēr sugu diverģence ir vidēja, uz ko norāda sugu un pasugu līdzība izpētes un pārošanās uzvedībā. Par prekopulatīvo izolāciju liecina mazā pārošanās frekvence starp sugu pāriem un tēviņu izmainītā pārošanās uzvedība. Par postkopulatīvo izolāciju – hibrīdu samazinātā dzīvotspēja, hibrīdu tēviņu sliktā spermas kvalitāte vai sterilitātē, to izmainītā pārošanās uzvedība, nozīmīga tēviņu dominance hibridizācijas pāru metienos.

The aim of the work was to determine level of divergence in social voles’ subgenus species and subspecies and the most active isolation mechanisms. There were used standard methods in the research – experimental hybridization, forming pairs from different species and subspecies, hybrids and backcrossing, it was observed frequency of mating and success of breeding, and open field test. The results of research shows that there are precopulative and postcopulative isolation mechanisms between social voles’ subgenus species, but there is medium level of divergence what is showed by similarity in exploratory and mating behavior. Precopulative isolation is showed by low mating frequency between species pairs and changed male mating behavior. Postcopulative isolation is showed by low vitality of hybrids, poor quality of hybrid male sperm or their sterility, their changed mating behavior and significant male dominance in litters of hybridization pairs.