Valsts kā kultūrspecifisks fenomens – Latvijas un Vācijas valsts jēdziens un tā izpratne pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienību sabrukuma

Abstract

Kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un Vācijas atkalapvienošanās ir pagājuši vairāk kā divdesmit gadi. Šajā laikā abās sabiedrību grupās ir mainījusies izpratne par valsti un tās konceptu kopumā, kas savukārt ir saistīts ar uztveres koncepta un kultūras izmaiņām. Kā piemērs var tikt minēta izpratne par tēvzemes un nācijas konceptiem, kuri kā sinonīmi valsts jēdzienam tiek izmantoti ikdienas komunikācijā. Taču neraugoties uz to, Latvijā valda tendence atdalīt valsts konceptu no tēvzemes koncepta, kas savukārt netiek darīts Vācijā. Kā šādas tendences paraugs darbā tiek minēts un analizēts Latvijā izmantotais izteiciens „Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti”, kuru analizējot par pamatu tiek ņemta vēsturiski politiskā situācija laikā, kad tika dibināta un atkalatjaunota Latvijas valsts, kā arī dibināta un atkalapvienota Vācija. Papildus tiek analizēti tādi jēdzieni kā valsts, nācija, tēvzeme, zeme, tauta.

Since the restoration of Latvian independence and the reunification of Germany more than twenty years have passed. During this time, the both groups of society have changed their perception of the country and its concept as a whole, which in turn is related to the concept of perception and cultural change. As an example, can be mentioned the understanding of the concepts of the nation and homeland (fatherland), which are used in everyday communication as a synonyms for the state concept. However, despite the fact, there is a tendency to separate the Latvian State concept from the homeland concept, that is not being done in Germany. The current research has applied and analysed as the trend model the following expression used in Latvia "I love this country, but do not love this state’’.