Interpunkcijas īpatnības juridiskajos tekstos

Abstract

Valoda tiek lietota dažādās dzīves sfērās un profesionālās vidēs. Tādējādi juridiskais diskurss ietver juridiskos žanrus, kas ir piemērojami jebkurā juridiskā situācijā. Interpunkcija juridiskos tekstos kalpo par palīglīdzekli, lai loģiski strukturētu sarežģītus sintaktiskus un leksiskus elementus. Šī darba mērķis ir pētīt interpunkcijas zīmju biežumu un lietojumu juridiskajos tekstos. Lai sasniegtu šo mērķi, tika analizētas dažādas lingvistiskas teorijas par diskursu, juridisko valodu, teikuma struktūru un interpunkciju angļu valodā, kā arī tika veikta izvēlētu juridisko tekstu diskursa analīze. Analīzes rezultāti atklāja, ka punktu, komatu, domuzīmju un pēdiņu lietojums juridiskos tekstos atšķiras no interpunkcijas lietojuma, ko ierosina lingvisti. Atslēgvārdi: juridiskais diskurss, juridiskais teksts, interpunkcija, teikuma uzbūve, teikuma daļa

Language operates in various domains of life and professional settings. Thus, legal discourse encompasses legal genres that are applicable in any legal situation. Punctuation in legal texts serves as a guide to logical structuring of complicated syntactic and lexical elements. The goal of this research paper is to explore the frequency and use of punctuation marks in legal texts. To reach the goal, various linguistic theories on discourse, legal language, sentence structure and punctuation in English were analysed and discourse analysis of selected legal texts was carried out. The results of the analysis revealed that the use of full stops, commas, dashes and quotation marks in legal texts differs from the punctuation use as suggested by linguists. Key words: legal discourse, legal text, punctuation, sentence structure, clause