Piederības izteiksme F.Dostojevska darbu tulkojumos norvēģu valodā diahroniskā aspektā

Abstract

Diplomdarba tēma ir piederības izteiksme F. Dostojevska darbu tulkojumos norvēģu valodā diahroniskā aspektā. Darba mērķis ir analizēt tādu gramatikas aspektu kā piederība norvēģu valodā, izmantojot triju F. Dostojevska darbu pagājušā gadsimta divdesmito, septiņdesmito un deviņdesmito gadu tulkojumus, un salīdzināt piederības izteiksmi mūsdienu norvēģu un krievu valodā. Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, kādas piederības gramatiskās konstrukcijas izmanto noteiktās situācijās un pielietojuma sfērās. Saskaņā ar pētījumu izteicieni ar prievārdiem un salikteņi kas izteic piederību nekļuva populārāki norvēģu valodā par s-ģenitīvu laika gaitā, kaut vai šī tendence ir izteikta mūsdienu norvēģu valodā. Cēlonis šim faktam ir tas, ka tika analizēti literāru darbu tulkojumi no pagājušā gadsimta, kas tika izdoti nesen, un tulkotāji gribēja saglabāt to valodu un stilu, kuri bija izmantoti tajā laikā, kad izdeva oriģinālas grāmatas. Bakalaura darbs ir noderīgs tiem, kas mācās vai pasniedz norvēģu vai krievu valodas, kā arī valodniekiem jaunu ideju ieguvei.

The theme of this thesis is the expression of possession in the translations of F. Dostojevskij's works to Norwegian in diachronic aspect. The purpose of the thesis is to use the translations of three F. Dostojevskij's works from twenties, seventies and nineties of the last century and to compare the expression of possession in contemporary Norwegian and Russian. As a result of the research it has been discovered which grammatical constructions are employed in definite situations and spheres of usage. According to the research expressions with prepositions and compounds have not become more popular in Norwegian than the S-genitive in the course of time although this tendency is marked in contemporary Norwegian. It can be explained with the fact that translations of literary works of the last century published not long ago have been analysed and translators could have wished to retain the language and style that was used at the time the original books were published. The thesis is useful for those who learn or teach Norwegian or Russian as well as for linguists who can get new ideas.