Iespraudumu funkcijas teikumā un tekstā

Abstract

Darbā tiek pētīti iespraudumi, terminu „iespraudums” attiecinot arī uz tradicionāli no iespraudumiem šķirtiem iestarpinājumiem un paskaidrojošo vārdu grupām. Aplūkotas iespraudumu funkcijas, izmantojot mūsdienu valodniecības terminoloģiju un valodas nozīmju izpratni modālo un paskaidrojošo funkciju raksturošanai. Modālās funkcijas tiek saistītas ar tādu modalitātes paveidu, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu, jeb epistēmisko modalitāti. Savukārt evidencialitātes funkcija, tas ir, funkcija norādīt uz paustās informācijas avotu visplašākajā izpratnē, darbā netiek saistīta ar modalitāti. Īpaša uzmanība pievērsta paskaidrojošo funkciju veidiem, ņemot vērā, ka iespraudumi funkcionē ne tikai teikumā, bet arī tekstā, veicot funkcijas teksta semantiskajā struktūrā. Lai raksturotu iespraudumu funkcijas tekstā, izmantota teksta iezīmētāju teorija.

The master’s thesis studies parenthesis, with the term „parenthesis” being referred also to traditionally separated insertions and groups of explanatory words. Functions of parenthesis are studied, using modern linguistics terminology and understanding of language meanings to characterize modal and explanatory functions. Modal functions are linked with the type of modality that shows the text author’s attitude towards the content of the statement, i.e. epistemic modality. The function of evidentiality, i.e. the function referring to the source of the expressed information in its most extensive understanding, is not linked with the modality in this thesis. Special attention is paid to types of explanatory functions, considering that parenthesis function not only in a sentence, but also in a text, performing functions in the semantic structure of the text. The theory of discourse markers is used to characterize functions of parenthesis in a text.