Pāreja no kultūras industrijām uz radošajām industrijām Baltijas valstīs

Abstract

Pāreja no kultūras industrijām uz radošajām industrijām pēdējo divdesmit gadu laikā ir kļuvusi par aktuālu tendenci pasaules valstu ekonomikā un kultūrpolitikā. Maģistra darba mērķis ir aplūkot vispārējās pārejas teorētiskās iezīmes un izpētīt, kā šī pāreja atspoguļojas Baltijas valstu politiskajos dokumentos. Pamatjēdzienu aplūkojumu un pārejas teorētisko aprakstu noslēdz galveno pārejas iezīmju apkopojums. Īpaša uzmanība tiek pievērsta četriem radošo industriju modeļiem un attiecīgajiem politikas virzieniem, kas tajos balstās. Baltijas valstu individuālo gadījumu izpēte apkopo pārejas iezīmes, kā arī nosaka attiecīgo radošo industriju modeli katrā no valstīm. Rezultāti liecina, ka pieeja radošo industriju attīstībai katrā Baltijas valstī ir atšķirīga.

The aim of the thesis is to explore the widely acknowledged transition from Cultural Industries to Creative Industries, and how it particularly reflects in the case of Baltic states. Theoretical sources of background concepts, as well as theoretical characteristics of the transition process are explored and the main trends summarized. Particular focus is given to the layout of four Creative Industries models and public policies that are based on them. Subsequently, cases of Baltic states are reviewed in order to determine their respective transition process characteristics, as well as correspondence to any of the Creative Industries models. Results show that the approach towards the transition and development of Creative Industries, including their models, is different in each Baltic state.