Arsēna piesārņojuma vēsturiskā dinamika Gotlandes ķīmisko ieroču izgāztuves riska zonas sedimentos

Abstract

Pēc Otrā pasaules kara Gotlandes baseinā tika izgāzts liels daudzums ķīmiskās munīcijas, izveidojot Gotlandes ķīmisko ieroču izgāztuvi. Vienas no sastopamākajām vielām izgāztajā munīcijā ir dažādi arsēna savienojumi. Maģistra darbā tika pētītas tieši arsēna koncentrācijas izmaiņas sedimentos gadu gaitā. Pētījuma mērķis ir noteikt arsēna „vēsturiskos ierakstus” Gotlandes ķīmisko ieroču riska zonas sedimentu slāņos, meklējot liecības par ķīmisko ieroču izgāšanu, un noskaidrot arsēna izcelsmi pētījuma vietā. Pētījuma ietvaros tika paņemta centrālā sedimentu serde arsēna vēsturiskās dinamikas noteikšanai un tai apkārt esoši septiņi perimetra paraugi, lai iegūtu plašāku informāciju par piesārņoto teritoriju. Atslēgas vārdi: ķīmiskie ieroči, Baltijas jūra, arsēns, sedimenti, vēsturiskā dinamika.

After World War II large amount of chemical weapons was dumped in the Gotland's basin forming Gotland's chemical weapons dumpsite. One of the major kind of substances found in chemical weapons were different arsenic compounds. In this research changes in arsenic concentration over the years in sediments were studied. The aim of this research is to determine "historical records" of arsenic in sediment layers of Gotland's chemical weapons dumpsite's risk area looking for correlation with chemical weapons dumping and find out the origin of arsenic in research area. During the research, the central sediment core was taken to determine historical dynamic of arsenic and seven samples from surrounding perimeter were taken in order to obtain more information about contaminated terrain. Key words: chemical weapons, Baltic Sea, arsenic, sediments, historical dynamics.