Afektīvi faktori valodas apguvē

Abstract

Šajā maģistra darbā tiek izpētīti affektīvi faktori valodu apguvē, pētot, galvenokārt, pirmās, otrās un svešvalodas runāšanas apguves radītus trauksmes līmeņus, kā arī tādu mutiskas izpausmes raksturojumu kā valodu raitumu visās trijās valodās. Šī darba mērķis ir izpētīt vai pirmās, otrās un svešvalodas runāšanas apguves radītās trauksmes līmeņi atšķirās un vai tie ietekmē valodu raitumu. Teoretiskajā daļā tiek apskatīti šādi jautājumi: Humanistiskā pieeja valodu apguvē, kas uzsver cilvēka iekšējo pasauli, pārskats par svešvalodu apguves trauksmi kopumā, īss pirmās, otrās un svešvalodas raituma raksturojums. Darba teorētiskās izklāsmes tiek apstiprinātas ar praktisko pamatojumu, tiek piedāvāti rezultāti no izveidotas aptaujas, kā arī no studentu valodu raituma analīzes no ierakstītās runas. Pētījuma rezultāti pierādīja pirmo hipotēzi, ka pastāv atšķirības pirmās, otrās un svešvalodas runāšanas apguves radītās trauksmes līmeņos, jo tiem ir atšķirīga apguves vide. Rezultāti daļeji arī pierādīja otro hipotēzi, ka pirmās, otrās un svešvalodas runāšanas apguves radītās trauksmes līmeņi ietekmē valodu raitumu. Tomēr, rezultāti norādīja, ka pirmās valodas runāšanas apguves radītais trauksmes līmenis minimāli ietekmē pirmās valodas raitumu. Rezultātus un secinājumus var izmantot skolotājas lai samazinātu esošo trauksmes līmeni studentiem un kā rezultatā uzlabotu apmācības procesu kopumā un paaugstinātu studentu interesi, pirmās, otrās un svešvalodas apguves procesā.

Atslēgvārdi: afekts, pirmā valoda, otrā valoda, svešvaloda, valodas apguves trauksme, runāšanas raitums.

The present master paper investigates the subject of affective factors in language learning with the main focus on the first, second and foreign language speaking anxiety levels and such characteristics of oral production as fluency of the three languages. The purpose of this work is to find out if the foreign, second and first language speaking anxiety levels differ and if they interact with fluency. The theoretical part of the paper presents a review of the Humanistic Approach to language learning, which emphasizes the inner world of the human being, a review of the foreign language anxiety in general, a brief review of the oral production of the first, second and foreign languages. The paper relates theory to practice by offering the results received from the developed questionnaire as well as from the analysis of students’ fluency in the recorded speech. The analysis of the results proved the hypothesis that the foreign, second and first language speaking anxiety levels differ as they have different learning environments. The data obtained partly proved the second hypothesis that first, second and foreign language speaking anxiety levels interact with fluency. However, the results showed that there is little interaction between first language speaking anxiety level and first language fluency. The results and conclusions of this research can be used by teachers in decreasing their students’ anxiety and as a result improving the teaching process in general and increasing students’ interest in the process of learning the first, second and foreign language.

Key words: affect, first language, second language, foreign language, language anxiety, speaking fluency.