Dzīves literarizācija Eliassa Kanetisa autobiogrāfiskajā romānā „Izglābtā mēle”

Abstract

Diplomdarbs „Literarisierung des Lebens im autobiographischen Roman „Die gerettete Zunge“ von Elias Canetti“ ir veltīts mūsdienu austriešu žanra autobiografiskiām problēmām. Šī darba mērķis ir mākslas pārstāvības faktu un notikumu īpatnību izpēte mūsdienu autobiogrāfiskajos darbos. Darbs sastāv no piecām daļām. Pirmajā daļā ir apkopota teorētiskā informācija par autobiogrāfiju, ko sniedz modernie literatūras pētnieki. Tiek izskatīti jautājumi par objektivitāti, autobiogrāfijas un atmiņu uzticamību, kā arī tiek izpētīti mūsdienu autobiogrāfiskā žanra īpatnības. Otrajā Eliassa Kanetis „Die gerettete Zunge“ romāna daļā tiek pievērsta uzmanība svarīgākai autobiogrāfijas triloģijas daļai. Eliassa Kanetis „Die gerettete Zunge“ romānu analizē kā netipisku mūsdienu autobiogrāfisku piemēru. Trešajā daļā tiek izskatīti Eliassa Kanetisa bērnības atmiņas kā būtisks elements autora biogrāfiskajā romānā „Die gerettete Zunge“. Akcentējas bērnības atmiņas pieķeršanās pie zināmām ģeogrāfiskām vietām. Ceturtajā daļā tiek veikta Eliassa Kanetisa bērnības atmiņu analīze. Atmiņas uzskata par būtisku viņa biogrāfijas elementu strukturēšanu. Šī nodaļa sniedz īsu pārskatu par vizuālo tehniku, ko izmanto Eliass Kanetis lai pārveidotu savas atmiņas mākslas darbā. Piektajā daļā tiek akcentētas stilistiskās Eliassa Kanetisa valodas funkcijas. Secinājumi: Eliassa Kanetisa autobiogrāfiskais darbs „Die gerettete Zunge“ ir netipisks mūsdienu autobiogrāfisks darbs. Bērnības atmiņas tiek paņemtas par „Die gerettete Zunge“ romāna pamatu un pārvērš Eliassa Kanetisa par pazīstamu rakstnieku. Atainojot bērnības notikumus, romāna tekstā parādās problemātiskie autobiogrāfiskā žanra aspekti, tādi kā atmiņas ierobežojumi un autora subjektivitāte. Tēva nāve un smagās attiecības ar māti, ienes darbā bērnības apraksta negatīvu elementu. Autora bērnības atmiņas ir piesaistītas īpašām ģeogrāfiskām vietām. Savā romānā Eliass Kanetis izmanto dažādus mākslas paņēmienus, lai organizētu savas autobiogrāfiskās atmiņas. Tādējādi autobiogrāfiju var izskatīt kā literatūras virzienu, kurā mākslinieciskais dzīves attēlojums atdala raksturīgās žanra iezīmes.

The diploma work „Literarisierung des Lebens im autobiographischen Roman „Die gerettete Zunge“ von Elias Canetti“ is devoted to the problems of autobiographical genre in the modern austrian literature. The purpose of this work is to study the characteristics of artistic representation of facts and events in the modern autobiographical novel. The work consists of five parts. The first part is a compilation of theoretical information on autobiography provided by modern literature researchers. The second part of Elias Canettis novel "Die gerettete Zunge" is seen as an important part of his autobiographical trilogy. The novel "Die gerettete Zunge" is being examined as a non-typical example of modern autobiography. The third part deals with the childhood memories of Elias Canettis as a fundamental element of his autobiographical novel "Die gerettete Zunge". The fourth part is devoted to the analysis of Elias Canettis memories. Memories are being regarded as the most important element of the structurization of his autobiography. In the fifth part the stylistic features of Elias Canettis language are being accented. As a result of the study are the following conclusions: Elias Canettis autobiographical novel "Die gerettete Zunge" is a non-atypical example of modern autobiography. Childhood memories, which are the basis of the novel "Die gerettete Zunge", contain conditions for the subsequent formation of Elias Canetti as a famous writer. During the describing of childhood events in the novel the problematic aspects of the autobiographical genre, such as a limited memory and the subjectivity of the author. The death of his father and a difficult relationship with the mother of the hero brings an element of negativity in the description of his childhood.