Mizanscēnu funkcijas un specifika Māras Ķimeles izrādēs

Abstract

Darbā „Mizanscēnu funkcijas un specifika Māras Ķimeles izrādēs” apskatīta un analizēta teorētiskā literatūra par mizanscēnu, tās jēdziena rašanos, dažādajām izpratnēm un mizanscēnas funkcijām (1. nodaļa). Apskatīti mizanscēnu uzbūves principi dažādu laikmetu un virzienu režijā, uzsverot atšķirību starp mizanscēnām reālistiskā teātrī un mizanscēnām nereālistiskā teātrī, kā arī starp mizanscēnu veidošanas likumībām un mizanscēnu funkcijām pirmsrežijas laikmetā un režijas laikmetā (2. nodaļa). Analizēta mizanscēnu uzbūve un to veidošanas principi gan dažādu režijas principu un teātra tipu pielietojuma ziņā, gan semiotikas aspektā konkrētās režisores Māras Ķimeles izrādēs (3. nodaļa).

Atslēgvārdi: mizanscēna, reālistisks teātris, nereālistisks teātris, Māra Ķimele

In the work “Specifics of mise en scène in performances by Māra Ķimele” a mise en scène is theoretically analysed as one of the most significant elements of production language: generation of a concept, different conceptions and functions (Chapter 1). Three performances by Māra Ķimele – “Rute’s book”, “Five evenings” and “Othello” – are analysed regarding the aspect of formation and functionality of mise en scènes revealing their semiotic meaning (Chapter 3). Structure principles of mise en scènes are studied in the production of different periods and tendencies emphasizing the difference among mise en scènes in unrealistic theatre and among regularities of formation of mise en scènes and functions of mise en scènes in the period of pre-production and production (Chapter 2).

The key words: a theatre, production, a mise en scène, Māra Ķimele.