Inference un relevantums vēstījuma atšifrēšanā

Abstract

Šis diplomdarbs pēta kā cilvēkiem komunicējot izdodas pateikt vairāk nekā viņi semantiski iekodē. Analīze tiek veikta izmantojot struktūru, ko piedāvā Relevantuma teorija, kas apgalvo, ka cilvēka apziņas pamatiezīme ir tiekšanās pēc relevantuma. Diplomdarbs kritiski izvērtē Graisa (Grice) konversācijas teoriju kā arī citus viedokļus, kas apskata pētījuma tēmu. Tas salīdzina koda modeli ar inferences modeli, apskata relevantuma principu, relevantuma apstākļus, kontekstu un prozodijas lomu vēstījuma atšifrēšanā. Šis pētījums izmēģina relevantuma teorijas piedāvāto struktūru analizējot verbālo ironiju un sniedzot piemērus praktiskai analīzei. Diplomdarbā tiek secināts, ka relevantuma teorija var tikt izmantota kā viena no veidiem, kas paskaidro kā runātājiem izdodas pateikt vairāk nekā viņi īstenībā izrunā.

Atslēgvārdi: komunikācija, pragmātika, relevantums, inference, apziņa, atšifrēšana

The present research explores how humans communicate more than they encode semantically or the ability to understand another speaker’s intended meaning. The analysis is done using the framework offered by the Relevance Theory, which claims that the search for relevance is a basic feature of human cognition. The paper critically reviews Grice’s theory of conversation and other the accounts that discuss the topic of research. It compares the code model versus the inferential model and discusses the principle of relevance, conditions for relevance, context and the role of prosody in message decoding. The research tests the relevance-theoretic framework in analyzing the verbal irony and provides some examples of empirical analysis. It has been concluded that the relevance-theoretic framework may be used as one of the tools to explain how speakers communicate more than they actually say.

Keywords: communication, pragmatics, relevance, inference, cognition, decoding