Latviešu lauku iedzīvotāju lasītprasme 18. gadsimta beigās pēc norādēm Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabāto konsistoriju ziņojumos

Abstract

Maģistra darbā par latviešu zemnieku lasītprasmi 18. gadsimta beigās Latvijā akcentētas vietējo iedzīvotāju izglītības problēmas un attīstības īpatnības. Šis pētījums veidots, izmantojot Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabātos konsistoriju ziņojumus. Darba mērķis ir izmantot pazīstamu vēsturnieku un teologu pētnieciskos darbus un izpētīt latviešu garīdznieku ierakstus. Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko un specifisko sociālo situāciju, – sniegt pēc iespējas precīzu pārskatu par latviešu zemnieku lasītprasmes līmeni 18. gadsimta beigās. Pētījums varēs piesaistīt uzmanību dokumentiem, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kā mazizpētītiem apliecinājumiem, kuri saglabājušies līdz mūsdienām. Konsistoriju ziņojumu analīze liecina, ka neskatoties uz kopējo attīstības tendenci, latviešu zemnieku lasītprasmes līmenis dažādās draudzēs krasi atšķīrās. Ņemot vērā, ka konsistoriju ziņojumos atrodama arī neapšaubāma faktu sagrozīšana, var secināt, ka šos materiālus nevar izmantot kā patiesu informācijas avotu.

Atslēgvārdi: baznīca, zemnieku izglītība, lasītprasme

The master’s thesis about the peasant literacy at the end of the 18th Century Latvia examines the problems and peculiarities in the educative of the native people. The following research is based on the consistory reports stored in the Latvian State Historical Archive. The goal of this work is to try to give an accurate overview of the Latvian peasant literacy levels in the end of the 18th century by using the researches made by famous historians and theologists as an analytical tool in examining the contents of the reports of Latvian pastors considering a complicated economical and a very peculiar social situation. The Analysis of the consistory reports shows that regardless of the general tendencies in the literacy levels of Latvian peasants, these levels were very different in the different periods of time.