Bērni un vecāki sengrieķu traģēdijās: Agamemnona dzimta

Abstract

Antīkā traģēdija visbiežāk ir ģimenes traģēdija, kurā traģiskumu rada tieši attiecības starp bērniem un vecākiem. Agamemnona dzimtas liktenis un sarežģītās attiecības ģimenē ir viens no izmantotākajiem motīviem sengrieķu dramaturgu darbos. Bakalaura darbā „Bērni un vecāki sengrieķu traģēdijās: Agamemnona dzimta” tiek pētīti Agamemnona dzimtas tēli vecāku un bērnu lomā un to savstarpējās attiecības. Pētījumā, analizējot septiņas sengrieķu traģēdijas – Aishila triloģiju "Oresteja" ("Agamemnons", "Ziedotājas", "Labvēlīgās"), Eiripīda "Ifigēnija Aulīdā", "Ifigēnija Tauru zemē", "Elektra" un Sofokla "Elektra" – tika noskaidrots, ka Agamemnona dzimtas vecāku mīlestības jūtas pret saviem bērniem izpaužas spēcīgāk nekā bērnu pieķeršanās saviem vecākiem. Vecāki ir spējīgi piedot saviem bērniem nekrietnu rīcību, savukārt bērni to nespēj un ļaujas dažādām emocijām, kas pamudina tos izdarīt asinsnoziegumus. Atslēgvārdi: traģēdija, Agamemnona dzimta, bērni, vecāki, attiecības

The ancient tragedy is in most cases a family tragedy, where the tragic itself is caused by the relationship between the children and parents. The fate of the Agamemnon family and the complicated relationships in the family is one of the most frequently used motives in the Ancient Greek playwright works. The research analyzes 7 Greek tragedies – Aeschylus trilogy "Oresteia" ("Agamemnon", "Libation Bearers", "Eumenides"), Euripides "Iphigenia in Aulis", "Iphigenia in Tauris", "Electra" and Sophocles "Electra" – and it was concluded, that the loving feelings of the Agamemnon family parents towards their children is expressed more strongly than the children’s affection towards their parents. The parents are able to forgive their children’s distasteful behavior, however, the children aren’t capable of the same and surrender themselves to various emotions, that encourages them to perform blood crimes. Keywords: tragedy, the family of Agamemnon, children, parents, relationship