Pelēkā zaķa Lepus europaeus izplatība lauksaimniecības zemēs pēc to darbības pazīmju uzskaites

Abstract

Pelēkais zaķis Lepus europaeus ir maz pētīta zīdītāju suga Latvijā. Tāpēc šī pētījuma galvenais mērķis ir salīdzināt iegūtos datus par pelēkā zaķa izplatību Kurzemes un Latgales novados, veicot uzskaites maršrutus lauksaimniecības zemēs, kā arī novērtēt pelēkā zaķa konkurentu un plēsēju ietekmi uz izplatību lauksaimniecības zemēs. Darbā tiek izmantota ziemas maršrutu metode, kurā uzskaita visas pelēkā zaķa atstātās pazīmes - pēdu nospiedumus, apgrauzumus, ekskrementu kaudzītes - un lapsu, suņu, kaķu un stirnu pēdas. Veikta atkārtota uzskaite tajos pašos transektos bezsniega periodā, uzskaitot pelēkā zaķa apgrauzumus, ekskrementu kaudzes un stirnu ekskrementu kaudzes. Pēc iegūto rezultātu apstrādes viens no galvenajiem secinājumiem ir tāds, ka sniega periodā Ludzas novadā pelēkā zaķa blīvums apsekotajās teritorijās konstatējams lielāks nkā Tukuma un Saldus novados. Kā arī abās apsekojamajās teritorijās ir sastopami pelēkā zaķa konkurenti un plēsēji, bet tie neatstāj lielu ietekmi uz pelēkā zaķa izplatību lauksaimniecības zemēs. Bezsniega periodā lielāks pelēkā zaķa atstāto pazīmju blīvums ir konstatējams Ludzas novadā, kas atbilst arī sniega periodā konstatējamām sakarībām. Atslēgas vārdi : Lepus europaeus, ziemas maršrutu metode, lauksaimniecības zemes

Brown hare Lepus europaeus is rarely researched mammal species in Latvia. The main aim of this research is to compare findings about brown hares’ distribution in Kurzemes and Latgales regions by analysing the tracks found in agricultural lands and measure the competing species’ and predators’ influence on brown hare’s distribution in agricultural lands. In the research the snow-track transect method was employed, as well as all the brown hare’s footprints, feeding marks and pellets, red foxs’, cats’ and dogs’ and roe deers’ foot-prints were counted. Secondary analysis of same transects was performed in the snowless period; feeding marks and pellets of brown hare together with the roe deer’s pellets were counted. After analysing data, one of the main conclusions is that – during the snow period brown hares’ density is higher in Ludzas region than in Tukums and Saldus regions. The second finding is that the encountered presence of competing species and predators does not have any efect on the distribution of brown hare in agricultural lands. Similarly, higher density of brown hares’ marks was observed in Ludza region also in the snowless period. Key words : Lepus europaeus , snow- track transects methode, agricultural lands