Medību ietekme uz alņa Alces alces populāciju Latvijā

Abstract

Izmantoti dati par nomedīto aļņu dzimuma–vecuma struktūru, medību intensitāti un morfoloģiskajiem parametriem. Nomedīto aļņu dzimuma– vecuma struktūra ataino palielinātu medību slodzi uz vidējā vecuma dzīvniekiem. Analizējot nomedīto aļņu teļu dzimumstruktūru, noskaidrots, ka buļļu ir būtiski vairāk par govīm. Nav konstatētas būtiskas izmaiņas nomedīto aļņu ķermeņa parametros. Medību intensitāte noteikta analizējot medību pārskatus. Sekmīgākas ir dzinējmedības, kuru laikā tiek nomedīti vairāk aļņu nekā individuālo medību laikā. Individuālo medību laikā visvairāk tiek nomedīti reproduktīvā vecuma buļļi, ko var skaidrot ar mednieku vēlmi iegūt labāku medību trofeju.Netika konstatētas būtiskas atšķirības starp individuālo un dzinējmedību laikā nomedīto dzīvnieku parametriem. Novērtēta apkodumu intensitāte vasaras un ziemas barošanās biotopos. Atslēgas vārdi: Alces alces, alnis, dzimuma – vecuma struktūra, medību ietekme, medību sekmes, ķermeņa parametri, apkodumi.

Information on sex and age structure, hunting intensity and data of moose morphometric parameters in hunting bags according records from the shooting permits are used. A high hunting pressure on moose at reproductive age was observed. Sex ratio variation of hunted moose calves showed skew division. No statistically significant differences in hunted moose body parametres where found. Hunting intensity was determined analyzing the hunting reports, where information of hunting method and success is included. Moose hunting with beaters is more successful comparing with individual hunting. No statistically significant differences were found in body parameters between moose hunted with beaters and individually. Estimating the browsing intensity by moose in summer and winter on young pine stands no significant impact to habitats was found. Key words: Alces alces, moose, age–sex structure, hunting impact, body condition, hunting success, browsing.