Dažāda uztura ietekme uz alerģisku bērnu dzīves kvalitāti

Abstract

Uztura alerģija apdraud 1,9 līdz 4,9% bērnu. Tā skar ādu, elpošanas sistēmu, kuņģa-zarnu traktu. Alerģijas ārstēšanas būtiskā daļa ir alergēna eliminēšana. Empīriska diagnozes uzstādīšana bieži netiek apstiprināta pie alergologa. Ekskluzīvi zīdītiem bērniem alerģiju apkarot ir vieglāk. Latvijā lielākā daļa mazuļu tiek ēdināta ar nepietiekami adekvāti piemeklētiem maisījumiem, traucējot alerģijas ārstēšanu. Pētījuma mērķis – noskaidrot vai pastāv sakarība starp ārstnieciskā uztura pieejamību, vecāku izglītību un ārstēšanas rezultātu. Pētījuma uzdevums – izveidot uz bērnu vecāku anketēšanas rezultātiem ieteikumu kopu, mazinot alerģisko risku maršu, uzlabojot bērnu veselību un dzīves kvalitāti. Iegūtie rezultāti - zīdīšana kombinācijā ar diagnostikas precizēšanu un ārstniecisko maisījumu pieejamību alerģiskiem bērniem var uzlabot to dzīves kvalitāti.

Atslēgvārdi: govs piena proteīna alerģija, sojas alerģija, eliminēšana, formulas maisījumi, dzīves kvalitāte.

Food allergy affects 1,9% - 4,9,0% of infants and manifests with different clinical syndromes (skin, respiratory, gastrointestinal). Diagnosis of allergy often based on primary observation, not confirmed by allergy specialist. Elimination of allergy causing proteins is an important part of treatment, providing an adequate development of baby and reducing risk of further allergic diseases. Goal of research was to accomplish purposes of treatment providing adequate feeding. Task of research was the enquiring of parents with allergic infants, elaborating recommendations for allergy risks restriction in future and advocacy of breastfeeding. Results: Adequate diagnosis and exclusive breastfeeding, supported by institutional program of medically prescribed formula feeding could provide life quality of patients. Key words: cow’s milk protein allergy; soy allergy; elimination, formulas feeding, life quality.