Tulkošanas problēmas Antuāna de Sent-Ekziperī pasakā "Mazais princis"

Abstract

Tulkošana ir process, kurā darbojas divas valodas un kultūras, turklāt līdzās avota teksta autoram tajā iesaistīts vēl viens cilvēks – tulkotājs - ar savu valodas, kultūras un personisko pieredzi. Līdz ar to rodas šaubas par to, vai ir iespējams sniegt mērķa valodas lasītājiem nemainītu avota teksta informāciju. Lai izprastu iemeslus, kas šo procesu kavē, un meklētu iespējas šķēršļus mazināt, par pētījuma mērķi tiek izvirzīts veikt divu Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas „Mazais princis” tulkojumu analīzi, salīdzinājumu un aprakstu. Pētījums sastāv no 3 nodaļām. Pirmajā nodaļā apkopots teorētiskais materiāls. Otrajā nodaļā tiek analizēts tulkotājas Ievas Lases „Mazā prinča” tulkojums latviešu valodā, savukārt trešajā nodaļā – tulkotājas Ketrīnas Vudas tulkojums angļu valodā. Apkopojot pieejamos teorētiskos materiālus un analizējot abus tulkojumus, var secināt, ka tulkojums ir uzskatāms par patstāvīgu vēstījumu un absolūtu ekvivalenci starp avota un mērķa tekstu sasniegt nav iespējams. Tulkojot ne vienmēr ir iespējams sniegt mērķa valodas lasītājiem pilnīgi ekvivalentu avota tekstā ietverto emocionālo piepildījumu valodu īpatnību un personiskās gaumes ietekmē.

Atslēgvārdi: tulkošanas problēmas, tulkošanas stratēģijas, tulkošanas metodes, tulkojamība, ekvivalence, leksiskais aspekts, frazeoloģiskais aspekts, gramatiskais aspekts.

Translation is a process that involves two languages and cultures. Translator has his own linguistic, cultural and personal experience as well. These circumstances raise doubts whether it is possible to offer an unchanged source text information to the target text reader. To understand the reasons that interfere with this process and to search for possibilities to overcome the obstacles, the purpose of this research is to analyze, compare and describe two translations of the tale of Antoine de Saint-Exupéry “The Little Prince”. The research consists of three chapters. The first chapter includes theoretical material. In the second one, the translation of Ieva Lase is analyzed, while in the third chapter the translation of Catherine Woods is studied. Having summarized theoretical material and analyzed both translations, it can be concluded that a translation can be considered as an independent enunciation and that an absolute equivalence between source text and target text is impossible. Emotional equivalence of both texts is hard to attain because of linguistic peculiarities and choices made by translator.

Key words: translation problems, translations strategies, translation methods, translatability, equivalence, lexical aspect, frazeological aspect, grammatical aspect.