Personifikācija Ovidija krājumā „Skumjās elēģijas”
Zusammenfassung
Personifikācija, kā viens no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, sniedz plašas izmantojuma iespējas, lai bagātinātu literāro tekstu un padarītu to spilgtāku un uztveramāku. Tā kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi eksistēja jau Homēra darbos, tad personifikācija ir sastopama arī Ovidija krājumā Skumjās elēģijas.
Darba mērķis bija noskaidrot personifikāciju funkcijas, saturu un nozīmi krājumā Skumjās elēģijas. Tādēļ tika sniegts mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu sistēmas un personifikācijas teorētisks skaidrojums, kā arī izvēlēti kritēriji pēc kuriem tika pētītas personifikācijas, kas sastopamas krājumā Skumjās elēģijas.
Darba gaitā personifikācijas tika sadalītas 5 grupās, kuru ietvaros katra personifikācija tika atspoguļota ar konkrēta piemēra palīdzību un analizēta vadoties pēc izvelētajiem kritērijiem. Tāpat tika izpētīts kā personifikācijas funkcionē un mijiedarbojas ar saturu, kā arī to nozīme krājumā Skumjās elēģijas. Personification as one of the artistic means of expression provides us with wide possibilites of its usage in order to enrich the literary text and make it more vivid and easier to perceive. Since the artistic means of expression were already existent in the works by Homer, then personification is present also in Ovids collection Tristia.
The goal of thesis was to determine functions and content of personifications present in the collection Tristia. Therefore the theoretical explanation of the artistic means of expression and personification was given as well as chosen the criteria by which the personifications found in Tristia were researched.
In the course of writing thesis personifications were devided into 5 groups and within each group every personification was reflected with the help of a certain example and analized by the chosen ctireria. Apart from that it was researched how personifications function and interact with the content as well as their meaning within Tristia.