Tulkošanas interpretatīvā teorija un tās pielietojums Eiropas Komisijas tekstu tulkošanā
Author
Ausekle-Salaka, Inga
Co-author
Latvijas Universitāte. Moderno valodu fakultāte
Advisor
Vaivods, Aivars
Date
2007Metadata
Show full item recordAbstract
Diplomdarbs pievēršas sabiedrībā plaši izplatītajam uzskatam, ka Eiropas Savienības tekstu tulkojumi latviešu valodā ir nekvalitatīvi un ka šie teksti nemaz nav latviešu valodā, bet gan „Briseles latviešu valodā”. Darba mērķis ir pierādīt, ka šo problēmu var atrisināt, tulkošanā izmatojot interpretatīvo pieeju.
Diplomdarba pirmajā daļā sniegts koncentrēts ieskats par tulkošanas interpretatīvo teoriju, uzsverot to, ka tulkošana nav vienas valodas elementu pārcelšana citā valodā, bet viens no komunikācijas veidiem, kurā centrālā loma ir teksta jēgai.
Otrajā daļā autore aplūko šīs teorijas pielietojumu Eiropas Komisijas tekstu tulkošanā. Eiropas Komisijas teksti nosacīti iedalīti tiesību aktos, administratīvajos tekstos un informatīvajos tekstos. Autore parāda, ka interpretatīvā pieeja ir izmantojama visu šo tekstu tulkošanā.
Diplomdarba apjoms ir 47 lappuses, un tā sagatavošanā izmantoti 12 bibliogrāfiskie un cita veida avoti. L’objectif du mémoire « La théorie interprétative de la traduction et son application à la traduction des textes de la Commission européenne » a été d’aborder le problème de la qualité des traductions de la Commission européenne, et de montrer que ce problème peut être résolu à l’aide de l’approche interprétative de la traduction.
La première partie du mémoire donne un aperçu des éléments essentiels de la théorie interprétative de la traduction, appelée également « théorie de sens ».
La deuxième partie traite de l’application de cette théorie à la traduction des textes d’une des institutions principales de l'Union européenne, à savoir, la Commission européenne. En postulant que cette approche est valable pour tout type de textes, trois grandes catégories de textes de la Commission sont analysées, soit les textes législatifs, les textes administratifs et les textes informatifs.
Le mémoire compte 47 pages au total, et se base sur 12 sources bibliographiques ou autres.