Sakritības Čārlza Dikensa romānos

Abstract

Sakritība ir paņēmiens sižeta virzīšanai, kas ietver neparastu divu nesaistītu parādību krustošanos; to bieži izmantoja 19. gs. rakstnieks Čārlzs Dikenss. Šī darba mērķis bija izvērtēt sakritību lietojumu Čārlza Dikensa romānos. Pētījuma veikšanai tika izmantota detalizēta teksta lasīšana, kvalitatīvā analīze un vēsturiskā metode. Praktiskā analīze norāda, ka visvairāk sakritību ir rodamas romānā Olivers Tvists, kam seko Lielās cerības, savukārt romānā Dombijs un dēls sakritību par divām reizēm mazāk nekā iepriekšminētajos darbos. Tika secināts, ka sakritības palīdz izcelt viktoriāņu literatūras vērtības un nodot tās lasītājiem. Savukārt salīdzinoši lielo sakritību daudzumu Dikensa romānos var skaidrot ar autora uzskatu, ka pasaule patiesībā ir ļoti maza un cilvēki ir savstarpēji saistīti, to neapzinoties.

Atslēgas vārdi: sižets, sakritība, reālisms, Dikenss, viktoriānisms

Coincidence is a plot device which involves an unusual connection of two random events in space and time; it frequently appeared in Charles Dickens’ novels. The aim of this paper was to analyze the use of coincidences in three novels by Charles Dickens. The methods applied in the process were close reading, qualitative analysis and the historical approach. The analysis revealed that Oliver Twist is richest in fortuities, followed by Great Expectations, and concluding with Dombey and Son that involved twice as few chance encounters. It was concluded that coincidences help convey the values of Victorian literature and teach morale to its readers. Lastly, research shows that a justification for the abundant use of coincidences by Dickens can be found in his belief that the world is small and people are connected with one another without realizing it.

Key words: plot, coincidence, realism, Dickens, Victorian age