"Efija Brīsta" R.V.Fasbindera un H.Huntgeburtas ekranizācijās

Abstract

Bakalaura darba „Efija Brīsta” R. V. Fasbindera un H. Huntgeburtas ekranizācijās tēma ir literatūras ekranizācija. Darbā tiek pētītas divas jaunākās Teodora Fontanes romāna ekranizācijas, pirmā – 1974. gada Fontāne Efija Brīsta no režisora Rainera Vernera Fasbindera un otrā 2009. gada Efija Brīsta no režisores Hermīnes Huntgeburtas. Darba mērķis ir abās literatūras ekranizācijās atklāt atšķirību starp literāro oriģināltekstu un ekranizāciju, kā arī salīdzināt filmas savā starpā. Izpētes procesā ir izmantotas dažādas teorijas, piemēram, Vernera Faulstiša filmas analīzes pamati, Vernera Volfa intermedialitātes teorija, Sandras Popes un Stefana Horlahera vizualitātes teorijas un daudzas citas. Bakalaura darba rezultātā ir noskaidrots, ka Fasbindera filma satura ziņa ir tuvāka Fontanes romānam, nekā Huntgeburtas ekranizācija. Vizualitātes ziņā melnbaltā Fasbindera filma vairāk ataino māksliniecisko pieeju filmai, nekā Huntgeburtas krāsaina un dabiska ekranizācijas maniere.

The theme of the Bachelor thesis R. W. Fassbinder and H. Huntgeburth: Screen Versions of the "Effi Briest" are screen versions of literary works. The study is concerned with the investigation of the two most recent screen versions of Theodor Fontane’s novel, the first one Fontane Effie Briest by by Rainer Werner Fassbinder (1974), and the second one Effie Briest by Hermine Huntgeburth (2009). The purpose of the study is to discover the differences between the original literary text and the screen versions as well as to compare the films to each other. In the course of the investigation various theories have been used, for instance, Werner Faulstich’s film analysis basics, Werner Wolf’s intermediality theory, Sandra Pope’s and Stefan Horlacher’s visuality theory, and many other theories. As a result of the study, it was discovered that in regard to the content the film by Fassbinder is more similar to Fontane’s novel than Huntgeburth’s screen version. In regard to the visuality, the black-and-white film by Fassbinder better conveys the artistic approach to the film than Huntgeburth’s colourful and natural approach to filming a screen version.