Stāstījuma struktūras īpatnības Margaritas Perveņeckas un Ingas Žoludes īsprozā

Abstract

Šī maģistra darba mērķis ir analizēt Margaritas Perveņeckas un Ingas Žoludes īsprozu stāstījuma gramatikas kontekstā. Kā galvenais stāstījuma struktūras analīzes aspekts izvēlēta skatupunkta problemātika, kas attiecas uz stāstījuma un stāstījuma akta līmeni. Stāstos noteikti stāstītāju un fokusētāju tipi, parametri un mijiedarbe, par pamatu izvēloties Žerāra Ženeta izstrādāto klasifikāciju un ņemot vērā citu literatūzinātnieku, pamatā Mīkes Bālas un Šlomitas Romonas-Kenanas, ieguldījumu un papildinājumus. Izpētot katras autores 5 stāstus, secināts, ka Ž. Ženeta klasifikācija ne vienmēr ir izmantojama. I. Žoludes proza pakļaujas šai analīzei, taču M. Perveņeckas tai piemērojama tikai daļēji.

Atslēgas vārdi: skatupunkts, stāstījums, stāstījuma akts, stāstītājs, fokusēšana, Margarita Perveņecka, Inga Žolude.

The goal of this master’s thesis is to analyze the prose of Margarita Perveņecka and Inga Žolude in the context of narrative grammar. The question of the point of view regarding levels of the narrative and the narration has been chosen as the main aspect for the analysis of narrative structure. Narrator and focalizer types as well as parameters and interaction of the stories have been detected, primarily basing on the classification by Gérard Genette, but also taking into account the contribution and attribution of other theorists in literature such as Mieke Bal and Shlomith Rimmon-Kenan. The conclusion drawn after analyzing 5 stories by each author is that it is not always possible to apply the classification by Gérard Genette. The prose of I. Žolude can be analyzed using this classification, but the prose of M. Perveņecka — only partially.

Keywords: point of view, narrative, narration, narrator, focalization, Margarita Perveņecka, Inga Žolude.