Reliģisko organizāciju īpašumi un to nozīme Preiļu rajona sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības procesos

Abstract

Vienas no vissenākajām ir cilvēka attiecības ar zemi, kur telpas personalizēšanas procesā radies īpašums sāk kādām piederēt. Šajā pētījumā īpašums ir aplūkots kā sociālģeogrāfiska konstrukcija, kuru veido attieksmes, nozīmes, procesi, hierarhijas, savstarpējās mijiedarbības utt. Savukārt īpašumtiesības ir aplūkotas kā varas izpausmes forma, kura nosaka arī pienākumus. Reliģiskajām organizācijām piederošie īpašumi ir radušies un pastāv komplicētu attiecību rezultātā starp augstāko varu, sabiedrību un īpašnieku. Šie īpašumi atšķiras no citiem īpašumu veidiem ar funkcionalitāti, juridisko statusu un ietekmi uz sociālo, ekonomisko un kultūras procesu attīstību. Baznīcas, izmantojot īpašumus, veic saimniecisko un uzņēmējdarbību, lai spētu finansiāli pastāvēt un pildīt savas funkcijas, tādējādi laicīgās vajadzības tiek savītas kopā ar garīgajām, veidojot funkcionāli sarežģītus īpašumus ar būtisku nozīmi vietu attīstībā. Latvijā Baznīcu īpašumu formēšanās sākusies līdz ar kristietības izplatību un Livonijas valsts izveidošanu. Mūsdienās Baznīcu īpašumi ir nozīmīgi vietu attīstībā, jo to novietojums vietu plānojuma struktūrā visbiežāk ir centrisks. Īpašumu apsaimniekošana ir konfesionāli atšķirīga, ko ietekmē katras konfesijas hierarhiskā sistēma un dogmas. Baznīcas to rīcībā attiecībā ar īpašumiem sabiedrībā bieži vien tiek pretrunīgi vērtētas. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 90.tajos gados reliģiskajām organizācijām ir iespēja atgūt atsavinātos īpašumus, tādējādi reliģiskās organizācijas iesaistās tiesvedību procesos. Darbā tiek analizēti Preiļu rajonā reģistrētajām reliģiskajām organizācijām piederošie īpašumi, izvēloties konkrētus, unikālus piemērus, lai atklātu īpašumu nozīmi vietu sociālo, ekonomisko un kultūras procesu attīstībā. Atslēgas vārdi: reliģiskās organizācijas, īpašums, apsaimniekošana, konfesijas, nozīme, vietu attīstība.

Relationships between human and landed property are old as humanity, where property belong human. In this study property view as social geographical construction of meanings, attitudes, processes, hierarchys and interactions. For its part, ownership view as power expression, which define liability. Religious organizations owned property arise and subsisted from complicateted relationships between political power, society, and land holders. This property has different functionality, legal statuss and influence on social, economical and cultural processes. Churches use property in economical and business activities, merge mental functions with secular creating complicated property, that is important in place development. Religious organizations owned property in Latvia formed same time as Christianity extension in this region. Nowadays Church property is important in place development, because of it’s location in settlement center structure. Property managing is different and dependent of each Church hierarchy system and dogma. After Soviet Union crash in 1990, Church have opportunity to get back alienated properties implicating in legal procedure. This study analyse religious organization’s owned properties examples in Preili district to uncover property importance to social, economical and cultural processes development. Key words: religious organizations, property, property managing, Church, place development.