Pilsētas bērnu ikdienas mikroģeogrāfijas

Abstract

Maģistra darba mērķis - apzināt bērnu mikroģeogrāfiskās telpas jeb aktivitāšu vietas Rīgā un novērtēt to nozīmes ikdienas ģeogrāfijā. Teorijas daļā apskatīti telpas, vietas un laika ģeogrāfijas koncepti, pilsēta kā pamatvide, bērna un bērnības jēdzienu vēsturiskā attīstība un aktuālās tendences. Pētījumā definētas pilsētas bērnu ikdienā apmeklēto mikroģeogrāfiju četri pamattipi – mājas, organizētās aktivitātes, kurās ietilpst bērnudārzs un intrešu izglītība, brīvā laika vietas un pieaugušo vietas. Novērtējot mikroģeogrāfiju nozīmi, secināts, ka galvenie faktori, kas tās bērniem padara īpašas, ir to apmeklējumu biežums un tajās pavadītais laiks, kā arī simpātijas vai antipātijas pret veicamo aktivitāti. Pētījuma laikā anketējot un intervējot bērnus un viņu vecākus, Rīgas pilsētā novērots intensīvs bērnības institualizācijas process.Atslēgas vārdi: bērni, bērnība pilsētā, mikroģeogrāfijas, laika ģeogrāfija, bērnības institualizācija

The aim of master’s thesis – to study spaces of children microgeographies or places of children activities in Riga, and to evaluate meanings of these places in daily children geographies. Teorethical chapter includes review of concepts of space, place and time geography; city as ground environment; and historic evolution and present trends of child and childhood terms. In the research definitions of four main types of daily microgeographies for urban children are provided. These are: home, organized activities, including kindergarden and special interests, free time places, and adult places. After analyzing meanings of these microgeographies it was concluded that main factors that make these places special for children are frequency of place attendance and time spent at the place, as well as affinity or antipathies of the must-be-carried-out activity related to the place.Key words: children, urban childhood, microgeographies, time geography, institualisation of childhood.