Devona Gaujas reģionālā stāva smiltsieži Lojas upes krastos un to veidošanās apstākļi

Abstract

Darba izstrādes gaitā tika veikti pētījumi Lojas upes atsegumos, lai noteiktu devona Gaujas svītas nogulumu veidošanās apstākļus attiecīgajā areālā. Tika sastādīti smilšakmeņu ģeoloģiskie griezumi, veikta to granulometriskā analīze, kā arī tika veikti slīpsļāņojuma kritumu virzienu mērījumi, lai noteiktu paleostraumju dominējošos virzienus. Novērtēts arī iespējamais ūdens dziļums attiecīgajā sedimentācijas baseina vietā. Apkopojot šajā pētījumā un iepriekšējos pētījumos iegūtos datus, secināts, ka Gaujas svītas nogulumi veidojušies deltu līdzenumā ar nelielu plūdmaiņu ietekmi. Nogulumi veidojās seklos ūdeņos ar mainīgu hidrodinamisko režīmu, dominējošie straumju virzieni bijuši DA. Atslēgas vārdi: klastiskie nogulumi, sedimentoloģija, fāciju analīze, slīpslāņojums, granulometriskais sastāvs

In the process of preparing the Bachelor’s paper, there was carried out study in outcrops at the river Loja to determine the sedimentary environment during the Gauja time in the study area. There were compiled geological sections of the sandstones, performed grain-size analysis and also made dip direction measurements for the cross-stratified deposits. Possible water depth was evaluated with respect to the studied area of the palaeobasin. By summarising the results of this study and previous works conclusion is made that the Gauja Formation deposits were accumulated in delta plain with insignificant tidal influence. Deposits formed in shallow water with variable agitation, and the main paleocurrent directions were to SE.

Keywords: siliciclastic deposits, sedimentology, facies analysis, cross-stratificaton, grain-size analysis