Intertekstualitāte Orsona Skota Kārda romānos "Endera spēle" un "Endera ēna"

Abstract

Bakalaura darba tēma ir saistīta ar intertekstualitāti Orsona Skota Kārda romānos “Endera spēle” un “Endera ēna”. Zinātniskās fantastikas stāstā ir svarīgi rosināt pazīstamas sajūtas, kas palīdzētu lasītājam iejusties (iegremdēties) stāstā. Šāda iegremdēšanās varētu tikt radīta ar noteiktiem intertekstuāliem līdzekļiem. Darba mērķis ir atrast un salīdzināt intertekstuālos līdzekļus, kas abos romānos izmantoti, lai attēlotu vienu un to pašu stāstu. Pētījuma metode ir kvalitatīvā salīdzinoša analīze, kas balstīta uz Ženeta strukturālisma pieeju. Salīdzinošā analīze pierādīja, ka romāns “Endera ēna” ir vairāk iegremdējošs kā “Endera spēle”, jo tas pats par sevi ir intertekstuāls. Atslēgvārdi: intertekstualitāte, zinātniskā fantastika, “Endera spēle”, “Endera ēna”, poststrukturālisms, strukturālisms, iegremdēšanās stāstījumā.

The theme of the research is concerned with intertextuality in the novels Ender’s Game and Ender’s Shadow by Orson Scott Card. In a science fiction story it is important to create a sense of familiarity that would help a reader immerse into the story, and such immersion could be created by certain intertextual means. The goal of the research is to find and compare intertextual means used in both novels to depict the same story-world. The method of the research is qualitative comparative analysis within Genette’s structuralism approach. The comparative analysis has proved that Ender’s Shadow is more immersive than Ender’s Game, because it is intertextual per se. Key words: intertextuality, science fiction, Ender’s Game, Ender’s Shadow, post-structuralism, structuralism, narrative immersion.