Ibn Arabī eshatoloģija: Dārzs, Uguns un Dievredzējums

Abstract

Maģistra darbs „Ibn Arabī eshatoloģija: Dārzs, Uguns un Dievredzējums” aplūko ievērojamā 6.-7./12.-13. gadsimta sūfiju autora Ibn Arabī skatījumu uz vienu no centrālajiem islāma aspektiem: mācību par eshatoloģiskajiem notikumiem. Pirmā nodaļa veltīta eshatoloģijai islāmā kopumā, bet otrā un trešā - Ibn Arabī izpratnei par eshatoloģiju attiecīgi divās tās dimensijās: vispārīgajā pēcnāves un tūlītējās realizācijas jau šīspasaules dzīves laikā. Tiek pievērsta uzmanība Ibn Arabī eshatoloģisko priekšstatu saiknei ar vispārīgajām viņa mācības ontoloģiskajām, garīgajām un metafiziskajām pamatnostādnēm, tādējādi parādot, ka šis ontoloģiskais uzsvars eshatoloģisko simbolu galveno nozīmi pārvirza no vairuma ticīgo saredzētajiem ētiski morālajiem apsvērumiem uz garīga dziļuma dimensijas atklāšanu.

Master’s thesis „Ibn Arabī’s Eschatology: Garden, Fire and Vision of God” examines the views of the outstanding 6-7/12-13 century Sufi author Ibn Arabī regarding one of the main aspects of Islam: its eschatological teachings. The first chapter is dedicated to eschatology in Islam in general, but second and third chapter looks into Ibn Arabī’s understanding of eschatology in two of its dimensions respectively: universal after-death dimension and dimension of immediate realization already during the life of this world. Attention is paid to connections between Ibn Arabī’s eschatological concepts and his main ontological, spiritual and metaphysical principles, demonstrating that this ontological emphasis shifts the central importance of eschatological symbols from ethico-moral considerations that are apparent for majority of believers to revealing a dimension of spiritual depth.