Sūfisma mistiskā prakse un tās paralēles hesihasma tradīcijā

Abstract

Mūsdienās, kad pasaules globalizācijas laikmetā islāma un kristietības pasaules pārklājas vai saduras vairāk, kā jebkad iepriekš pasaules vēsturē, šis darbs pievēršas šo divu reliģiju aspektam, kam ir plašākais potenciāls tās tuvināt. Patiesi, gan hesihasms, gan sūfisms aicina uz mieru, mīlestību un sevis izkopšanu, taču jautājums, vai to starpā nav saskatāmas arī sīkāka rakstura paralēles un vai šīs prakses var pastāvēt līdzās. Darba gaitā pētīti abi mistiskie novirzieni no vēsturiskā, doktrinālā, kā arī praktiskā aspekta, paralēli meklējot līdzības starp tiem. Rezultātā iegūti secinājumi un atrastas paralēles vairākos aspektos, kas ļauj izvērtēt darba hipotēzi, proti, ka sūfismu un hesihasmu saista paralēles gan domās un doktrīnā, gan arī praksē un rituālos, kā rezultātā šie pacifistiskie misticisma novirzieni nav savstarpēji izslēdzoši.

With the modern globalized world having forced the religions of Islam and Christianity to overlap and collide more than ever, the present study addresses a certain aspect of both that has the potential of bringing them closer. Indeed, both Sufism and Hesychasm uphold peace, love and self-improvement; however the question arises, whether more subtle parallels can be found between them and is there the potential for coexistence. Both mystical paths are addressed from the historical, doctrinal as well as the practical aspect indicating the parallels found among them. As a result several conclusions have arisen which help evaluate the hypothesis of the study – Sufism and Hesychasm is interlinked by parallels in thought and doctrine, as well as practice and rituals as a result of which these pacifistic mystic paths are not mutually exclusive.