Anatomiskās un fizioloģiskās izmaiņas mūžzaļo rododendru potējumos saaugšanas laikā
Автор
Krastiņa, Lāsma
Co-author
Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Advisor
Kondratovičs, Uldis
Дата
2013Metadata
Показать полную информациюАннотации
Rododendrus kā dekoratīvos augus Latvijā plaši izmanto visa veida apstādījumos. Pieaugot pieprasījumam un piedāvāto šķirņu klāstam, ir nepieciešams pilnveidot to pavairošanas metodes, kas nodrošinātu arī grūti apsakņojamu šķirņu ātru un efektīvu pavairošanu.
Darba mērķis bija noskaidrot anatomiskās un fizioloģiskās atšķirības klasiskajiem potējumiem un spraudeņpotējumiem potējumu saaugšanas laikā.
Klasiskie potējumi saaug ātrāk nekā spraudeņpotējumi.
Spraudeņpotējumu attīstībai ir raksturīgs pakāpeniskums – vispirms sākas potējumu saaugšana un tikai tad norit rizoģenēze.
Mūžzaļo rododendru klasiskajiem potējumiem saaugšanas laikā raksturīgas lielākas cietes rezerves nekā spraudeņpotējumiem. Potējumu vietās ciete uzkrājas koksnes staru parenhīmas šūnās un serdes parenhīmas šūnās.
Cietes daudzuma izmaiņas potējumos to saaugšanas vietās var izmantot kā potējumu saaugšanas anatomisko etapu marķieri, attiecinot to tikai uz klasisko potējumu potzariem. Rhododendrons are known as decorative plants, which are widely used in all types of greenery in Latvia. With increasing demand and choice of offered cultivars, it is necessary to improve their propagation methods, which could also provide fast and effective propagation of hard-to-root cultivars.
The aim of this study was to find out anatomical and physiological differences between traditional grafts and cutting grafts during graft union formation.
In traditional grafts graft union formation occurred faster than in cutting grafts.
Development of cutting grafts can be characterized by definitive sequence - at first graft union formation starts and then rhizogenesis occurs.
Traditional grafts of elepidote rhododendron had higher starch reserves than cutting grafts. Starch accumulation in grafting area occurred in xylem ray and pith parenchyma cells.
Changes of starch content in grafting area can be used as anatomical phase marker for graft union formation only regarding to scions of