Smiltāja neļķes (Dianthus arenarius) populāciju ietekmējošie faktori mežainās kāpās Užavas dabas liegumā

Abstract

Smiltāja neļķe (Dianthus arenarius) uzskatāma par aizsargājamu augu sugu ar ļoti mazu izplatības apgabalu Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā. Latvijā sastopamas divas smiltāja neļķu pasugas, no kurām Dianthus arenarius subsp. arenarius ir iekļauta arī Eiropā aizsargājamo sugu sarakstā. Lai noskaidrotu faktorus, kas ietekmē smiltāja neļķes populācijas izplatību, veikts pētījums Užavas dabas lieguma teritorijā. Smiltāja neļķes skaitītas 2 m platās transektēs, kas ierīkotas pelēkajās kāpās ar ložņu kārklu un mežainajās piejūras kāpās (silā, mētrājā un lānā). Noskaidrots smiltāju neļķu populācijas blīvums pelēkajās kāpās ar ložņu kārklu un katrā meža augšanas apstākļu tipā. Ik pēc 100 m izveidoti apļveida parauglaukumi veģetācijas raksturošanai (D = 2 m). Papildus izveidoti parauglaukumi vietās ar smiltāja neļķi (D = 2 m). Iegūtie rezultāti liecina, ka lielākais smiltāja neļķu populācijas blīvums (ziedošas 361 ind./ha, neziedošas 185 ind./ha) vērojams pelēkajās kāpās ar ložņu kārklu. Savukārt mežainajās piejūras kāpās populācijas blīvums ir nedaudz zemāks (ziedošas 146 ind./ha, neziedošas 122 ind./ha). Secināts, ka smiltāju neļķes augšanai piemēroti sausi oligotrofi meži, galvenokārt sili, kur zemsedze ir skraja ar atklātiem laukumiem un ķērpjiem. Salīdzinoši bagātākos kāpu mežos – mētrājā un lānā, kur zemsedzē dominē sīkkrūmi un sūnas, smiltāja neļķes nav sastopamas. Sugas populācijas uzturēšanai nozīmīga ir oligotrofu kāpu mežu, kur zemsedzē dominē ķērpji, saglabāšana, tos aizsargājot un pareizi apsaimniekojot. Bakalaura darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Botānikas un ekoloģijas katedrā, laika posmā no 2013. gada augusta līdz 2014. gada maijam. Atslēgas vārdi: smiltāja neļķe, mežainās piejūras kāpas, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, veģetācijas raksturojums, ietekmējošie faktori.

Sand pink (Dianthus arenarius) is considered to be an endangered species with a very small distribution region in Central Europe and Eastern Europe. There are two kinds of Sand pink subspecies located in Latvia and one of them – Dianthus arenarius subsp. arenarius is also included in the protected list of vascular plant species of European Union. A research was made in territory of Nature Reserve “Užava” to find out the factors that influence Sand pink populations growth. Sand pinks were studied in 2m wide transects, that were put in grey dunes with Slix repens and wooded dunes (in Vaccinioso–sphagnosa, Myrtillosa and Cladinoso–callunosa). The population density of Sand pink was found out in the grey dunes with Slix repens and in every forest type. Every 100 m circular simple plots were put to describe the vegetation (D=2m). In addition, simple plots were put in places were Sand pink was growing (D = 2m). The results indicate that the biggest Sand pink density was in the grey dunes with Salix repens (blooming 361 ind. /ha, not blooming 185 ind. /ha). In wooded dunes the density was a little smaller (blooming 146 ind./ ha, not blooming 185 ind. /ha). It was concluded that for the growth of Sand pink eligible are oligotrophic forests, mostly Cladinoso–callunosa, where the ground cover is sparse with open fields and lichens. In more fertile wooded dunes like Vaccinioso–sphagnosa and Myrtillosa where the ground cover is dominated by moss and dwarf shrubs, Sand pink is not present. To maintain the population of Sand pink it is important that oligotrophic wooden dunes, where the ground cover is dominated by lichens, are preserved, protected and managed accordantly. The bachelor thesis is developed in University of Latvia faculty of Botany and ecology from August in year 2013 till May in year 2014. Keywords: Sand pink, wooded dunes, grey dunes with Salix repen, describing of vegetation, influential factors.