Jūras kraukļu Phalacrocorax carbo kolonijas ietekme uz augsnes bruņērcēm (Acari: Oribatida) Rušona ezera Bērzu salā

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot jūras kraukļu ligzdošanas vietas ietekmi uz augsnes bruņērcēm Rušona ezera Bērzu salā. Lai noskaidrotu ietekmi, salā ierīkotas trīs paralēlas transektas, kuras šķērso jūras kraukļu aktīvo koloniju, pamestās kolonijas vietu un neietekmēto vietu, tādējādi ļaujot novērtēt jūras kraukļu ietekmi atkarībā no ligzdošanas intensitātes. Jūras kraukļi rada negatīvu ietekmi uz lielāko daļu augsnes bruņērču taksonomisko sastāvu un blīvumu augsnē, ligzdošanas vietās izmainot veģetāciju un augsnes īpašības. Konstatēts vairāk kā astoņas reizes augstāks fosfora saturs augsnē, paaugstināta augsnes temperatūra un palielināts zaru nobiru daudzums zem jūras kraukļu ligzdām, salīdzinot ar putnu neietekmēto teritoriju. Pamestās putnu kolonijas vietā novērojama veģetācijas atjaunošanās un lielākais bruņērču blīvums augsnē.

The aim of this study was to find out how cormorants affect soil oribatid mites on their nesting site on Bērzu Island of Lake Rušons. To determine impact, on island were arranged three parallel transects crossing the active cormorant colony, the abandoned colony and unaffected site. Such a study design allows detect the impact of cormorant colony, depending on the nesting intensity. Nesting cormorant colony has a negative impact on most of the oribatid mite taxonomic groups and densities in soil, by changing vegetation and soil parameters. More than eight times higher phosphorus content was detected in the soil, increased soil temperature and increased amount of twig litter below the cormorant nests, comparing with the bird unaffected site. Revegetation in abandoned colony site was observed, as well as highest oribatid mite densities.