Džīnas Vebsteres garstāsta "Garkājtētiņš" trīs tulkojumu latviešu valodā salīdzinājums

Abstract

Dž. Vebsteres garstāsts „Garkājtētiņš” ir viens no viņas populārākajiem darbiem. Latviski šis darbs ir tulkots trīs reizes —1927., 1979. (pārpublicēts 1991. gadā) un 2000. gadā. Šos tulkojumus šķir vairāki gadu desmiti, valoda šajā laikā ir attīstījusies un mainījusies, tāpēc tulkojumos ir vērojamas lielas atšķirības. Šī pētījuma mērķis ir salīdzināt visus trīs tulkojumus, analizējot tajos izmantotās metodes. Veicu arī aptauju, lai noskaidrotu, kurš variants ir tuvākais mūsdienu lasītājam. Galvenais secinājums: 1927. gada tulkojums bieži šķiet nesaprotams novecojušo valodas konstrukciju un vecvārdu lietojuma dēļ, tulkojumā daudzkārt zūd avota tekstā esošā jēga. 1979. gada tulkojums ir raitāks un, tāpat kā 2000. gada tulkojums, mūsdienu lasītājam ir vieglāk lasāms. Tulkojot literāros tekstus, tulkotājam nākas sastapties ar dažādām problēmām (piemēram, īpašvārdu, idiomu, metaforu, reāliju, dažādu frāžu tulkošana).

Novel “Daddy Long-Legs” by Jean Webster is one of her most beloved works. In Latvian it is translated three times — in 1927, 1979 (republished in 1991) and 2000. Between these translations there is a gap of over tens of years and development of language during this time causes great differences in translations. Aim of my paper is to compare these translations and analyze translation methods and approaches used. Also I conducted a survey to find out which translation fits best to modern readership. Main conclusions: translation of 1927 often sounds outdated and is hard to understand; translation is very literal causing loss of meaning of original text. Translation of 1979 as well as of 2000 is more successful and easier to understand. There are many problems a translator has to face translating literary texts (like proper names, idioms, metaphors, various expressions, realia etc.).