Senā Hasbahu dzimta. Agrīnais periods.Materiāli Dienvidarābijas vēsturei

Abstract

Darbs veltīts vissenākajam periodam (Ⅲ gadsimta sākums pirms mūsu ēras – mūsu ēras Ⅱ gadsimta vidus) lielas kņazu dzimtas vēsturei Senajā Dienvidarābijā (mūsdienu Jemenā) – Hasbahu dzimtai, kurai piederēja zemes Katabānas ķēniņvalsts perifērijā. Tiek apskatīti divi visagrākie posmi šīs dzimtas vēsturē: Katabānas periods (Ⅲ – Ⅰ gadsimts pirms mūsu ēras) un pirmās neatkarības posms (Ⅰ gadsimts pirms mūsu ēras – mūsu ēras Ⅱ gadsimts). Uz šī laika seno uzrakstu pamata autors secina, ka uz mūsu ēras robežas Hashahidi panāca neatkarību un lieto titulu «Madhī kaili» – «Madhī apgabala kņazi» un ka mūsu ēras Ⅱ gadsimta vidū viņu vara izplatās jau visā apgabalā.

The paper introduces with the ancient period (beginning of Ⅱ century B.C – middle of Ⅱ century A.D.) of the history of great prince family of ancient South Arabia (nowadays Yemen) – the Hasbahs family reigning over the lands in the periphery of Qataban country. Two early stages of this family’s history are being researched: the qatabanian period (Ⅱ – Ⅰ c. B.C.) and the period of the first independence (Ⅰ c. B.C – Ⅱ c. A.D.). On the basis of the ancient inscriptions of this period the author deduces that at the end of B.C. and in the beginning of A.D. Hasbahs achieve the independence and become the title of «qayles Madh» – «the grand dukes of Madh province » and that their power escalates through all region in the middle of Ⅱ century A.D.