Vienradža tēls P. Bīgla darbā „Pēdējais vienradzis”
Zusammenfassung
Pītera Bīgla grāmata “Pēdējais vienradzis” tika publicēta 1968. gadā. Šis pētījums, ‘Vienradža tēls P. Bīgla darbā “Pēdējais vienradzis”’, ir veltīts grāmatas tēlu un varoņu analīzei no dažādām perspektīvām, lai atklātu sīkāku informāciju, kas veicinātu dziļāko teksta izpratni. Šajā analīzē tika izmantotas sekojošās metodes: izpētīt pieejamo teorētisko materiālu, kas attiecas uz pētījuma priekšmetu, izanalizēt, salīdzināt un apvienot teorijas, izveidot sistēmu, saskaņā ar kuru var to priekšmetu pētīt, un izanalizēt pētījuma priekšmetu atbilstoši izstrādātajai sistēmai. Kloda Levī-Strosa “Strukturālajā antropoloģijā” izklāstītās struktūras palīdz sistematizēt turpmāko pētījumu, apvienojot strukturālisma metodes ar vēsturiskiem un mitoloģiskiem faktiem, kā arī ar citu pieeju, kas balstās uz Džozefa Kempbela grāmatas “Varonis ar tūkstoš sejām” (1973). Šo pieeju kombinācija ļauj ilustrēt galvenā varoņa piedzīvojuma nozīmīgākos elementus ar diagrammām, kā arī iztēlot pašu varoni un pārējos personāžus struktūru formā. Veicot šo pētījumu tika pierādīts, ka sistēmu, ko izstrādāja saskaņā ar varoņa piedzīvojuma aprakstu Džozefa Kempbela grāmatā, var izteikt diagrammu formā, iesaistot struktūras, aprakstītas “Strukturālajā antropoloģijā”, un pēc tam izdarīt to pašu ar Pītera Bīgla grāmatā aprakstīto varoņa piedzīvojumu. Turklāt šī metode palīdzēja atšifrēt grāmatā izmantoto tēlu nozīmi, kā arī saprast, ka Pītera Bīgla grāmatā galvenā varoņa transformācijas struktūra galvenokārt atbilst modernā varoņu piedzīvojuma struktūrai Kempbela grāmatā. Ir, protams, daži interesanti izņēmumi, kuri tiks apspriesti tālāk.
Atslēgas vārdi: koncentriskā/diametrālā binārā struktūra, apļveida/diametrālā trīskārtējā struktūra, metamorfoze, vecāku tēli, robežas šķērsojums, mūsdienu sabiedrība “The Last Unicorn” written by Peter Beagle was first published in 1968. The present research, ‘Image of the Unicorn in “The Last Unicorn” by P. Beagle’, is devoted to analyzing the images in this story from different perspectives, in order to reveal subtler details that further a more profound comprehension of the text. The methods adopted for the present research are as follows: studying the available theoretical material relevant to the subject under discussion, analyzing, comparing and combining theories, developing a framework according to which the subject can be studied, and analyzing it according to the obtained framework. “Structural Anthropology” by Claude Levi-Strauss allowed systematizing further research, combining structuralist methods with historical and mythological data, as well as with another approach, based on “The Hero with a Thousand Faces” (1973) by Joseph Campbell, in order to express the hero adventure in diagram form. The results of the research have shown that the characters in Peter Beagle’s story can, indeed be subjected to structuralization. The framework developed according to Campbell’s description of the hero-adventure can also be expressed in diagram form, involving structures introduced by Claude Levi-Strauss. Furthermore, this approach proved to be helpful in deciphering the meaning carried by the images in “The last Unicorn”, as well as in determining that the structure of the transformation of the protagonist in Peter Beagle’s book mainly fits into the framework of a modern hero-myth developed by Campbell, with several interesting exceptions that will be discussed further.
Key words: concentric/diametrical binary structure, circular/diametrical ternary structure, metamorphosis, parental figure, the crossing of the threshold, modern society