Skolēnu mijkultūru kompetences veicināšana angļu valodas stundās

Abstract

Nesen Latvijas Republika kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, tā rezultātā mūsu valsts iedzīvotāji komunicē ar citu kultūru pārstāvjiem aizvien biežāk un intensīvāk. Tādējādi angļu valodas skolotājiem un tiem, kuri apgūst angļu valodu, nepieciešams būt gataviem sastapties ar cilvēkiem, kuriem ir savādāka pasaules uztvere. Ikvienam vēlams būt gatavam pieņemt un rēķināties ar citu kultūru cilvēkiem, lai veiksmīgi komunicētu un sadarbotos. Anitas Dīces diplomdarbs “Skolēnu mijkultūru kompetences veicināšana angļu valodas stundās” iepazīstina ar gadījuma pētījumu, kas tika veikts Rīgas Centra Humanitārajā Vidusskolā. Pētījuma mērķis ir izpētīt un atrast visefektīvākos skolēnu mijkultūru kompetences veicināšanas veidus angļu valodas stundās. Pētījuma metodes un paņēmieni ir: teorētiskās literatūras analīze par mijkultūru kompetenci un mijkultūru izglītību, gadījuma izpēte un iegūto datu analīze. Pēc veiktā gadījuma pētījuma vairums studentu izrādīja lielāku vēlēšanos pieņemt un pozitīvi aplūkot sabiedrības daudzveidību. Skolēnu pieeja savstarpējai komunikācijai ar dažādu kultūru cilvēkiem kļuva humānistiskāka.

Recently the Republic of Latvia has become a member state of the European Union and the mobility of the citizens of our country has increased. Hence, English language learners need training in intercultural communication. They have to be prepared for accepting and communicating with people of other cultures. The goal of the research is to investigate and find the most effective ways for promoting students’ intercultural competence in English classes. Anita Dīce’s diploma paper “Promoting Students’ Intercultural Competence in English Language Classroom” presents a case study performed at Riga Centre Language School. Research methods are: analysis of theoretical literature on intercultural competence and intercultural education and a case study. After the case study the target students became more willing to accept and deal with diversity of society than it was before the case. The students’ approach to communication became more humanistic.