Makroekonomikas politika, biznesa cikli un neoliberālisms Latvijā

Abstract

Ekonomiskās aktivitātes pieauguma un krituma periodi, kuri var izpausties kā krīzes, novērojami dažādos vēstures posmos. Gadījumos, kad krīze ir ļoti dziļa, ja tobrīd par vadošo uzskatītā makroekonomikas politika nespēj atgriezt pietiekošu ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības līmeni, tā galu galā tiek aizstāta ar citu makroekonomikas politikas stratēģiju, kas tādējādi kļūst par vadošo. Šo procesu virza tas, ka makroekonomiskā situācija lielā mērā nosaka vēlētāju izvēli. Tāpēc jaunas ekonomiskās ideoloģijas izveidošanās rada partiju konverģenci uz šīs ideoloģijas noteiktu makroekonomikas politiku. Disertācijā ir radīts modelis augstāk aprakstītā procesa formalizēšanai, vispirms izmantojot Brazīlijas piemēru, tad piemērojot to Latvijai, un visbeidzot veicot strukturālo analīzi Latvijas ekonomikas transformācijai laika posmā no neatkarības atgūšanas līdz 2008. gadam. Atslēgas vārdi: makroekonomikas politika; ideoloģija; neoliberālisms; biznesa cikli; Brazīlija; Latvija.

Periods of expansion and contraction in economic activity, which can appear as crises, can be noticed throughout history. When a crisis is very deep, if the macroeconomic policies currently considered to be mainstream cannot make the level of economic activity and employment return to normal, they will eventually be replaced by another set of macroeconomic policies that will then turn into the new mainstream. This process is determined by the fact that voting is also determined by macroeconomic performance. The result is convergence and consensus to a predetermined set of macroeconomic policies. This dissertation establishes a model formalising this process, first using the Brazilian case, then applying it to Latvia, and finally creating a structural analysis of the Latvian economy’s transformation from independence until 2008. Key Words: Macroeconomic Policy; Ideology; Neoliberalism; Business Cycles; Brazil; Latvia.